Daži adventisti, it īpaši Semjuels Šefīlds Snovs un viņa draugi, atcerējās Viljama Millera 1843. gada 3. maijā rakstīto vēstuli laikrakstam “Signs of the Times”. Tajā viņš bija skaidrojis, ka, tāpat kā Jēzus mira “pirmajā mēnesī” Pasā svētku laikā (Bībeles ceremoniālā gada pavasarī), Viņš varētu atgriezties Salīdzināšanas dienā “septītajā mēnesī” (rudenī). Tas bija domu grauds, kam bija jāuzdīgst.
Tā 1844. gada vasarā millerieši sevi uzskatīja par “jaunavām” ieilgušajā laikā, kas sludina gan pirmā, gan otrā eņģeļa vēsts piepildīšanos. Viņi uzticējās apsolījumiem, pētīja pravietojumus, izdalīja publikācijas, turpināja lūgšanu dievkalpojumus un telts sanāksmes, aicināja tūkstošus pastāvīgās nometņu sapulcēs un lūdza par pusnakts saucienu.
1. Pārfrāzēts no Blisa darba “Memoirs”, 106. lpp.
2. George Bush, “Reasons for Rejecting Mr. Miller’s Views on the Advent, with Mr. Miller’s Reply” (Boston: Joshua V. Himes, April 15, 1844), 11. lpp.
3. Pārfrāzēts no “Midnight Cry” 1843. g. 23. novembra numura 2. lpp. Atkārtots izdevums Frānsisa D. Nikola (Francis D. Nichol) darbā “The Midnight Cry” (Washington, D. C.: Review and Herald Publishing Association, 1944), 98., 99. lpp.
4. William Miller, “Evidence From Scripture and History of the Second Coming of Christ, About the Year 1843; Exhibited in a Course of Lectures” (Boston: Joshua V. Himes, 1842), 174., 175. lpp.', '1', 2, 'history