Mīļā māsa S.! Man ir rādītas dažas lietas par tevi. Tu neizproti savu patieso stāvokli. Tev nepieciešams dziļš un pilnīgs žēlastības darbs tavā sirdī. Tev jāsaved kārtībā tava sirds un māja. Tava priekšzīme ģimenē nav atdarināšanas cienīga. (315) Tu līdzinies nepilnvērtīgam paraugam un neaizsniedz mūsu dievišķā Kunga paaugstināto priekšzīmi. Tev patīk iet viesos un tenkot, un tu pasaki daudz ko tādu, par ko kristietim nepieklājas runāt. Tas, ko tu stāsti, ir pārspīlēts, un bieži tu aizej tālu no patiesības. Pēdējā dienā tevi tiesās tavi vārdi un darbi. Pēc tiem tu tiksi attaisnots vai notiesāts. Tava audzināšana nav bijusi paceļoša rakstura, tāpēc vislielākā mērā nepieciešami, lai tu tagad pati sevi radinātu un audzinātu skaidri domāt un rīkoties. Vingrini savas domas, lai tās labprāt kavētos pie skaidrām un svētām lietām. Attīsti mīlestību uz garīgumu un patiesu dievbijību.
Tavu sarunu raksturs bieži ir visai zems. Tu piekrāp pats savu dvēseli, un šī sevis mānīšana kļūs liktenīga, ja tu neatmodīsies, lai redzētu sevi, kāds tu esi, un patiesā gara pazemībā grieztos pie Dieva. Tu labprāt ļauj sevi pievilt. Tavam dēlam trūkst praktisku zināšanu par Dievu, kā arī par Viņa svētajām prasībām. Vecāki viņam glaimo, ka viņš ir kristietis, bet viņš ir visnožēlojamākais sabatu ievērojošo ticīgo pārstāvis. Lai Dievs nedod, ka mēs tādus cilvēkus atzītu par Kristum līdzīgiem. Tu savu zēnu nepieradini pie disciplīnas. Viņš ir stūrgalvīgs un neiecietīgs. Viņš pavisam maz saprot, kas ir patiesa laipnība vai pat vispār pieņemta pieklājība. Viņš ir rupjš un neizveidots, nemīlošs un nemīlams. Citiem tu viņu attēlo kā kristieti, un ar to dari negodu Kristus lietai. Šis zēns atrodas uz ceļa, kur no viņa var izaugt liekulis. Viņš nemaz nevalda sevi, un tomēr tu viņam glaimo, ka viņš ir kristietis.
Reformas darbam jāsākas pie tevis. Tavām sarunām jākļūst tīrām un skaidrām, tev jārūpējas par savu māju, jāiemīl mājas pienākumi, vīrs un bērns. Tev jāmācās taupīt laiku, lai nebūtu jāstrādā pāri spēkiem. Mājas pienākumu vieglo nastu tu vari nest sevi nepārslogojot, ja tikai vēlies būt neatlaidīga un patiesi čakla. (316) Bet tev jādara arī vēl kāds cits darbs — jāsavalda mēle. Tā ir maza, bet lielīgi runā par lielām lietām; tai nepieciešami žēlastības iemaukti un paškontroles laužņi, lai nerunātu uz labu laimi. Tavu sarunu temats ir zems un tu runā tukšu vārdu. “Nekādai nelietīgai valodai nebūs iziet no jūsu mutes; bet tādai, kas ir laba un derīga priekš uztaisīšanas, lai dod svētību tiem, kas to dzird” (Ef.4:29).
Kaut Dievs tevi pārliecinātu šajās lietās, kad tu lasīsi šīs rindiņas. Es tevi lūdzu, ietērpies sievas un mātes lēnprātīgajā cieņā. Arī uz tevi gulstas atbildība. Jūsu pūlēm jāsavienojas dēla audzināšanā, kas strauji dodas pretī pazušanai. Jums no visas sirds vajadzētu tiekties pēc iekšēja greznojuma, tas ir, pēc lēna un klusa gara rotājuma, kas ir dārgs Dieva acīs. Pacietīgi, iejūtīgā laipnībā un jaukā pazemībā jūs varat mācīt savam nabaga piekrāptajam zēnam kristietības pirmos pamatlikumus un patiesu smalkumu jeb kristīgu pieklājību. Jūs pārāk bieži rīkojaties pārsteidzīgi un trokšņaini. Kaut jūs ieraudzītu darbu, kas jums jādara, pirms būs par vēlu uz visiem laikiem! Ak, cik tas ir svarīgi! Tagad Jēzus jūs aicina nākt pie Viņa un mācīties no Viņa, jo Viņš ir lēnprātīgs un no sirds pazemīgs. Jums dots drošs apsolījums, ka Viņā jūs atradīsiet mieru. Jums darāms liels darbs. Nepiekrāpiet paši savu dvēseli, bet pārbaudiet sevi kā mūžības gaismā. Tādi, kādi esat, jūs nevarat tikt izglābti.
Māsa S, tavs vīrs varētu draudzē daudz darīt, ja tavs iespaids būtu tāds, kādam tam vajadzētu būt. Tomēr tava priekšzīme un ietekme neļauj viņam atstāt draudzē svētojošo iespaidu. Mājas ietekme ne tikai iznīcina viņa labos centienus, bet iedarbojas pat vēl ļaunāk. Tu esi pilnīgi nepiemērota, lai būtu draudzes vecākā sieva. Dievs tevi aicina laboties. Tavu vīru gaida darbs. Viņam jāsaved kārtībā sava sirds un māja. Kad viņš pats būs atgriezies, tad tas varēs stiprināt savus brāļus. (317) Kā ģimenei jums jākļūst svētiem caur patiesību. Mīļā māsa, vai tu ieraudzīsi šo darbu, kas tev jādara, un vai tūlīt ķersies pie tā, lai tavs iespaids būtu glābjošs? Ar bijāšanu un drebēšanu rūpējies, lai tu tiktu izglābta. Staigā gudri to ļaužu priekšā, kas atrodas ārpusē, izpirkdama laiku. “Jūsu valoda lai ir arvien mīlīga un ar sāli sālīta, ka jūs ziniet ikvienam atbildēt kā pienākas” (Kol.4:6). “Visu, kas patiesīgs, visu, kas godīgs, visu, kas šķīsts, visu, kas taisns, visu, kas mīlīgs, visu, kam laba slava, ja ir kāds labs tikums un ja ko var teikt — to liekat vērā” (Fil.4:8).
Ir pietiekoši daudz derīgu tematu, par ko var domāt un runāt. Kristiešu sarunām jābūt Debesīs, no kurienes mēs gaidām Pestītāju. Ir vērts domāt par Debesu lietām, jo tādas pārdomas vienmēr pavadīs Svētā Gara miers un prieks. Mūsu aicinājums ir svēts, mūsu ticības apliecība augsta. Dievs sev šķīsta īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem. Viņu var salīdzināt ar sudraba kausētāju un šķīstītāju. Kad būsim atbrīvoti no sārņiem un alvas piejaukuma, tad mūsos pilnībā atstarosies Viņa attēls. Tad mūsos būs atbildēta Kristus lūgšana par Saviem mācekļiem: “Svētī tos Tavā patiesībā; Tavs Vārds ir patiesība” (Jāņa 17:17). Kad patiesība būs atstājusi svētojošo iespaidu uz mūsu sirdi un dzīvi, tad mēs Dievam varēsim kalpot Viņam pieņemamā veidā un Viņu pagodināt virs zemes, būdami dievišķās dabas līdzdalībnieki, kas izbēguši no samaitātības, kas ir pasaulē caur iekārošanu.
Ak, cik daudzi tiks atrasti nesagatavojušies, kad Kungs nāks norēķināties ar Saviem kalpiem! Daudziem ir pavisam vāja izpratne par to, kas ir kristietis. Paštaisnībai tad vairs nebūs nekādas vērtības. Pārbaudi izturēs tikai tie, kas būs tērpti Kristus taisnībā, kas pildīti ar Viņa Garu un kuri staigās, kā Viņš staigāja, skaidri sirdī un dzīvē. (318) Sarunām jābūt svētām, tad žēlastība vārdiem dos vajadzīgo garšu.
Kaut Kungs jums kā ģimenei palīdzētu nostāties pareizi, dzīvot augstvērtīgu dzīvi un visā savā rīcībā pagodināt ticības apliecību.