Mīļais draugs, pēdējā man dotajā atklāsmē es redzēju, ka tev ir kļūdas, kas jāizlabo. Pirms tu pieliec vajadzīgās pūles to novēršanai, tev nepieciešams tās ieraudzīt. Tev vēl daudz jāmācās, lai tu varētu izveidot labu, kristīgu, Dievam patīkamu raksturu. Kopš bērnības tu esi bijis niķīgs un untumains zēns, pastāvīgi noskaņots iet pats savu ceļu un darīt savu prātu. Tev nav paticis pakļaut savu gribu un tieksmes to cilvēku vadībai, kuri rūpējas par tevi. Tieši tas tev jāmācās.
Tev draudošās briesmas ir palielinājušās tāpēc, ka tu gribi būt neatkarīgs un esi pašpaļāvīgs, uz ko tiecas tavas paaudzes jaunieši, kam nav mīļo vecāku, kas būtu par tiem nomodā un liktu viņu dvēselē ietrīcēties maigajām mīlestības stīgām. (308) Tas viss ir saistīts ar pieredzes trūkumu, kas tavos gados, protams, ir neizbēgams. Tu domā, ka tev jau ir pienācis laiks pašam spriest un rīkoties. “Es esmu jauneklis, es neesmu vairs bērns. Es pats spēju izšķirt, kas ir labs un kas ļauns. Man ir tiesības, un es tās aizstāvēšu. Es pats spēju plānot savus darbus. Kam gan ir tiesības mani traucēt?” — Tādas ir bijušas tavas domas un tās atbalsta tava vecuma jaunieši.
Tu domā, ka drīksti aizstāvēt savu brīvību un rīkoties kā vīrs. Šādas domas un jūtas vada uz nepareizu rīcību. Tu neesi padevīgs. Gudrs un patiesi laimīgs ir tas jaunietis, kas saprot, ka viņa pienākums ir raudzīties uz vecākiem, ja tie viņam ir, ja nav, tad uz aizbildņiem vai uz cilvēkiem, ar kuriem kopā viņš dzīvo, kā uz saviem padomdevējiem, iepriecinātājiem un mierinātājiem, un dažā ziņā arī kā uz saviem pavēlniekiem, labprātīgi pakļaujoties savas mājas ierobežojumiem. Ir arī uzslavas cienīga patstāvība. Ir pareizi vēlēties nest pašam savu nastu un neēst citu pelnītu maizi. Tā ir cēla un augstsirdīga godkāre, kas ierosina tiekties pēc šādas neatkarības. Čaklums un taupība ir nepieciešamas īpašības.
Tu atradies apstākļos, kas nebija labvēlīgi laba kristīga rakstura izveidošanai; bet tagad tu esi nonācis tādā vietā, kur vari iegūt sev labu slavu vai arī to iznīcināt. Mēs nedomājam, ka tu gribi pēdējo. Tomēr tu neesi pasargāts no kārdināšanām. Vienas stundas laikā tu vari izšķirties par tādu rīcību, ko vēlāk būsi spiests nožēlot un kas tev maksās rūgtas asaras. Pakļaujoties kārdināšanai, tu vari no sevis atgrūst sirdis, pazaudēt cieņu, kuru tu esi ieguvis ap tevi esošajos cilvēkos, un vari arī aptraipīt savu kristīgo raksturu. Tev jāiemācās padevība un paklausība. Tu domā, ka tavai cieņai neatbilst mājas pienākumu pildīšana, tas ir sīkie mājas darbi un pienākumi. (309) Tev ļoti nepatīk šīs mazās prasības. Tomēr tev jāradinās iemīlēt tieši tos pienākumus, kas tev ir tik nepatīkami. Ja tu to nedarīsi, tad nekur tu nevarēsi būt īsts palīgs. Veicot šos nepieciešamos sīkos uzdevumus, tava kalpošana ir daudz derīgāka nekā tā, ko dod iesaistīšanās plašos peļņas iegūšanai veltītos pasākumos un grūtā darbā.
Es atceros kādu gadījumu sakarā ar vienu cilvēku, kuru man rādīja parādīšanā. Viņš nevērīgi izturējās pret šīm mazajām lietām un neatrada nekādu prieku sīko pienākumu pildīšanā, ar ko būtu varējis atvieglot citu mājas cilvēku darba nastas; viņa uztverē šie pienākumi bija par maziem. Tagad viņam ir pašam sava ģimene, bet tam vēl arvien nepatīk pildīt mazos, bet tomēr svarīgos pienākumus. Rezultātā ļoti smaga rūpju nasta ir jānes viņa sievai. Viņai jāpadara daudz darbu, vai arī tie paliek nepadarīti; un rūpju daudzums, kas viņai uzgulstas, tāpēc ka vīram nepatīk palīdzēt, grauj viņas veselību. Tagad viņš šo ļaunumu nevar tik viegli pārvarēt, ka to būtu varējis jaunībā. Viņš ir nevērīgs pret mazajiem pienākumiem un nerūpējas par kārtību un glītumu sīkajās lietās, un tādēļ arī viņam kā lauksaimniekam trūkst sekmju. “Kas vismazākā lietā ir uzticīgs, tas arī lielākā ir uzticīgs; bet, kas vismazākā ir netaisns, tas arī lielākā ir netaisns” (Lūk.16:10).
Sīrietis Naemans nāca pie Dieva pravieša pēc padoma, kā izārstēties no briesmīgās slimības — spitālības. Viņš saņēma pavēli iet un septiņas reizes mazgāties Jardānā. Bet kāpēc viņš tūlīt nepaklausīja Dieva pravieša Elīzas rīkojumam? Kāpēc viņš atteicās izpildīt pravieša pavēli? Viņš kurnēdams atgriezās pie saviem kalpiem. Juzdamies pazemots un pievilts, viņš saskaitās un dusmās atteicās paklausīt Dieva pravieša vienkāršajiem norādījumiem. “Es domāju,” viņš sacīja, “tas nāks pie manis ārā un stāvēs un piesauks Kunga, sava Dieva, vārdu un ar savu roku braucīs pār to vietu un atņems spitālību. Vai Amana un Farfara, upes pie Damaskas, nav labākas nekā visi Izraēla ūdeņi, vai es tur nevaru mazgāties, ka topu šķīsts?” Un viņš griezās atpakaļ un aizgāja dusmās. Bet viņa kalps tam sacīja: ”Mans tēvs, ja pravietis tev būtu sacījis kādu lielu lietu, vai tu to nedarītu? Kā nu nē, kad viņš tev sacījis: mazgājies, tad tapsi šķīsts” (2.Ķēn.5:11-13). (310) Jā, šis lielais vīrs uzskatīja, ka viņa cieņa viņam neatļauj doties uz vienkāršo Jardānas upi, lai tur mazgātos. Upes, kuras viņš pieminēja un uz kurām viņš labprāt būtu gājis, greznoja koki un elku tēlu pilnās birzis. Pie šīm upēm sapulcējās daudz cilvēku, lai pielūgtu savus dievus, un iešana turp tam nebūtu bijis pazemojums. Bet tieši tāpēc, lai viņa augstprātīgais un lepnais gars varētu pazemoties, tam vajadzēja paklausīt pravieša sevišķajiem norādījumiem. Labprātīga paklausība nesa vēlamos rezultātus. Viņš mazgājās un kļuva vesels.
Tavs gadījums zināmā mērā līdzinās Naemaņa gadījumam. Tu nedomā, ka, lai pilnveidotu kristīgu raksturu, no tavas puses nepieciešama uzticība mazās lietās. Kaut arī uzdevumi, kurus tu esi aicināts darīt, tev pašam var likties mazsvarīgi, tomēr tie ir pienākumi, kas tev būs jāpilda, kamēr vien tu dzīvosi. Nevērīga izturēšanās pret šīm lietām izveidosies par lielu trūkumu tavā raksturā. Tev, mans mīļais zēn, jāradinās būt uzticīgam mazās lietās. To nedarot, tu nevari būt Dievam patīkams, tu nevari iemantot citu cilvēku mīlestību un labvēlību, ja tu labprāt un ar prieku nedarīsi tieši to, ko tev liek. Ja gribi, lai cilvēki, ar kuriem tu dzīvo, tevi mīl, tad arī tev tie jāciena un jāmīl.
Tavs pienākums ir darīt visu, kas tavos spēkos, lai atvieglotu tās rūpju nastas māsai, pie kuras tu dzīvo. Tu redzi, ka viņa ir bāla un novājējusi, gatavodama ēdienus tik lielai ģimenei. Katrs papildus darbs, kas viņai vēl jāveic, to nogurdina un samazina viņas dzīvot spējas. Viņai nav jaunu roku un kāju sīko mājas pienākumu veikšanai. Viņi tevi uzņēma savā ģimenē, kā to viņi tev un mums savā laikā teica, tieši tāpēc, lai tu veiktu šos darbus. Ja tu tagad nepildīsi šos uzdevumus, kuru veikšana, kā viņi domā, būtu tiem vislielākā palīdzība, un izvēlēsies rīkoties pēc sava prāta, neņemot vērā citu domas, tad tev būs jāatstāj sava vieta un viņiem vajadzēs atrast cilvēku, kas darīs tieši to, kas tev liekas pārāk niecīgs. (311) Pašlaik tu dari darbu, kas taviem spēkiem ir par lielu un par smagu. Tev patīk darīt vīra darbus. Tev ir stipri izteikta paša griba, no kuras tev jāatsakās. Tev jāmirst sev, jāsit sevi krustā, jāiegūst uzvara pār sevi. Tu nevari būt patiess Kristus sekotājs, ja tu apņēmīgi neķersies pie šī darba.
Es redzēju, ka dabīgi tevī nav godbijības un cieņas pret tiem, kas ir par tevi vecāki. Tev uzticīgi jāpilda mazie uzdevumi un pienākumi, ko no tevis prasa, un par tiem tev nevajadzētu kurnēt. Tu nespēj saskatīt, cik nejauks un nelaipns tu tagad kļūsti. Tā izturēdamies, tu nevari būt laimīgs un nevari darīt laimīgus cilvēkus, kas ir ap tevi. Tev pastāvīgi vajadzētu atcerēties, ka Dievs no tevis kā no Sava kalpa prasa būt uzticīgam, pacietīgam, laipnam, sirsnīgam, paklausīgam un goddevīgam. Tu nevari sasniegt kristīgu pilnību, ja tu nevaldīsi pats pār savu garu. Tu savā sirdī ļauj pamosties grēcīgām jūtām, kas tev ir ļoti kaitīgas un kas tevī attīsta skarbu, izaicinošu garu, kas nav līdzīgs Kristus Garam, Kura dzīvi tev ir pavēlēts atdarināt.
Mans mīļais zēn, sāc no jauna, stingri apņemies ar Dieva palīdzību ņemt vērā visu, kas ir pareizs, kas ir mīlīgs, un visu, kam ir laba slava. Lai visā tavā rīcībā ir redzama Dieva bijība, savienota ar Dieva mīlestību un sirsnību pret tiem, kas ir ap tevi. Esi uzticīgs un krietns; atbrīvojies no visa, kas pielīdzināms kūtrumam. Lai tev priekš visām lietām ir sava vieta un liec visas lietas savā vietā. Esi pakalpīgs, laipns, priecīgs un patīkams. Tad tu spēsi atrast ceļu uz to cilvēku sirdīm, ar kuriem tu saejies. Vienmēr atceries vienu lietu: nav iespējams, ka kādu jaunu cilvēku, kas necienī sievietes un necenšas atvieglot to rūpes, vadītu pareizs gars. Ja jauneklis uzskata, ka sieviešu darba atvieglošana ir viņa necienīga, tad tā ir visļaunākā pazīme. Tāds cilvēks sevi ir apzīmogojis. Neviena sieviete tādam vīram neuzticēs savu dzīvi, (312) jo tas nekad nespēs būt laipns, gādīgs un uzmanīgs laulāts draugs.
Zēna dzīve rāda, kāds vīrs viņš būs. Es tevi ļoti lūdzu, sāc strādāt pretējā virzienā. Dari visu, kas jādara, lai arī cik mazi un nepatīkami tev šie pienākumi liktos. Tad tu iemantosi to cilvēku atzinību, kas ir ap tevi, un, kas visvērtīgākais, tu iemantosi arī Dieva atzinību. Tu nevari būt kristietis, ja tu nebūsi uzticīgs kalps vismazākās lietās. Ja tu lūgsi Dievu un no savas puses, pildot ikkatru pienākumu, darīsi visu labāko, tad Dievs tevi svētīs un tev palīdzēs. Vai tu vēlies, lai tad, kad nāks Jēzus uzticīgos ņemt pie Sevis, Viņš tev sacītu: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps” (Mat.25:23)? Vai tu vēlies, lai tavs raksturs tiktu atbrīvots no visām nepilnībām un tu tiktu atrasts bez vainas un traipa Dieva troņa priekšā? Ja tā, tad tev pašam jādara kāds darbs, kuru tavā vietā neviens nevar padarīt. Tev personīgi būs jādod norēķins Dievam. Tu vari staigāt gaismā, ik dienas no Dieva saņemot spēku nepilnību pārvarēšanai, un beidzot būt starp uzticīgajiem, patiesajiem un svētajiem Dieva valstībā. Nepadodies kārdināšanām. Sātans tev uzmāksies un centīsies vadīt tavas domas, lai ierautu tevi grēkā. “Stāviet velnam pretī, tad viņš bēgs no jums. Nāciet tuvu Dievam, tad Viņš nāks tuvu jums”(Jēk.4:7,8).