Liecības draudzei 2

Elena Vaita

Lapa kopā 158

Patiesa atgriešanās

Mīļais brāli P! Gadu atpakaļ, atrodoties N., mēs pūlējāmies tevis labad. Man bija rādītas tev draudošās briesmas, un mēs ļoti vēlējāmies tevi glābt; tomēr mēs redzam, ka tev nav pieticis spēka īstenot dzīvē tad pieņemtos lēmumus. Es par to esmu ļoti norūpējusies un baidos, ka neesmu bijusi tik uzticīga, kādai man vajadzēja būt, atklājot tev visu, ko es par tavu lietu zināju. Dažas lietas es tev nepateicu. Jūnijā, atrodoties Batl-Krīkā, man atkal rādīja, ka tu neesi gājis uz priekšu un ka tā iemesls ir tas, ka tu nesarāvi saites ar pagātni. Dievbijība tev nesagādāja prieku. Tu atkāpies no Dieva un patiesības. laimi tu meklēji uz nepareizā ceļa, aizliegtos priekos; tev nebija morālas drosmes atzīt un atstāt savus grēkus, lai varētu iemantot žēlastību.

Tev grēks nelikās tik riebīgs un briesmīgs, kāds tas ir Dieva acīs, un tu to neatstāji; tu savu darbu nepadarīji līdz galam, un, kad ienaidnieks nāca ar savām kārdināšanām, tu viņam nepretojies. Ja tu būtu sapratis, cik ļoti grēks riebj Dievam, tad tu nebūtu tik vieglprātīgi pakļāvies kārdināšanai. Tu neatgriezies tik pilnīgi, lai šausmās novērstos no savas bezjēdzīgās grēka dzīves. Grēks vēl tev likās patīkams, un tu negribēji atteikties no tā maldinošajiem priekiem. Savas dvēseles dziļumos tu nebiji atgriezies, un tu drīz vien pazaudēji to, ko biji jau ieguvis.

Tavā gadījumā, kā arī daudzos citos, sevišķs šķērslis ir bijusi personīgā iedomība. Tev vienmēr patikušas uzslavas. Tas tev kļuva par slazda valgu. Ļaudis, kas saucas par taviem draugiem, apliecināja sevišķu prieku, ka varēja atrasties tavā sabiedrībā, un tas tev ļoti patika. (292) Tevi cildināja prāta ziņā aprobežotas, kaut arī pēc izskata patīkamas sievietes. Viņu izturēšanās rādīja, ka tām patīk tava sabiedrība, un tu viņu sabiedrībā pār sevi izjuti valdzinošu varu. Tu nesaprati, ka, izlietojot izpriecu meklēšanai stundas, kas piederēja tavai ģimenei, sātanam tika dota iespēja aust tīklus tavām kājām.

Sātans bija izlicis kārdināšanas katram tavas dzīves solim. Līdzekļu izlietošanas ziņā tu neesi bijis tik taupīgs, kādam tev vajadzēja būt. Tu necieti skopulību. Tas viss ir labi; bet tu nogāji pretējā galējībā, un tava rīcība iezīmēja izšķērdību. Paēdinot piecus tūkstošus cilvēku, Kristus saviem sekotājiem sniedza svarīgu mācību. Viņš izdarīja lielu brīnumdarbu un milzīgo ļaužu pulku pabaroja ar pieciem maizes klaipiem un divām mazām zivīm. Kad visi bija paēduši, Viņš nenoraudzījās vienaldzīgi uz druskām, it kā to vērā ņemšana būtu Viņa necienīga. Viņš, Kuram bija spēks darīt tik lielu brīnumdarbu un pabarot tādu ļaužu pulku, sacīja Saviem mācekļiem: “Salasiet atlikušās druskas, lai nekas nepazūd.” (Jāņa 6:12) Tā ir mācība mums visiem, un tāda mācība, pret kuru nedrīkstam izturēties nevērīgi.

Tev ir darāms liels darbs, un tu nevari atļauties ne mirkli kavēties. Brāli P, es tevis dēļ esmu ļoti satraukta; tomēr es zinu, ka Dievs tevi joprojām mīl, kaut arī tu esi gājis maldu ceļus. Ja Viņš sevišķi tevi nemīlētu, tad nebūtu man rādījis tev draudošās briesmas. Tu jokojies un rotaļājies kopā ar tādiem vīriešiem un sievietēm, kas nebīstas Dievu. Svārstīgas un untumainas sievietes tevi piesaistījušas savai sabiedrībai, un tu līdzinies apburtam, savaldzinātam putnam. Liekas, ka šīs vieglprātīgās sievietes tevi ir apbūrušas. Dieva eņģeļi vienmēr ir sekojuši un uzticīgi pierakstījuši katru nepareizu rīcību, katru novirzīšanos no tikumības tekas.

Jā, visi tavi darbi, kurus darot tu varbūt domāji, ka tos neviens nevar uzzināt, ir bijuši atklāti Dievam, (293) Kristum un svētajiem eņģeļiem. Visi cilvēku bērnu darbi tiek ierakstīti grāmatā. Nav iespējams apslēpt ne mazāko nieku. Grēciniekiem dota tikai viena iespēja. Godīga grēku atzīšana un nožēla, un ticība Kristus šķīstījošajām asinīm sniegs piedošanu, ko ierakstīs pret viņa vārdu.

Ak, mans brāli, ja pirms viena gada tu būtu veicis pilnīgu darbu, tad pagājušajam dārgajam gadam tev nevajadzētu būt sliktākam par neko nedodošu. Tu zināji sava Kunga prātu, bet to nedarīji. Tavs stāvoklis ir bīstams. Tava izpratne garīgās lietās ir ļoti notrulinājusies; tu esi izturējies varmācīgi pret savu sirdsapziņu. Tavs iespaids nesakrāj, bet gan izkaisa. Tev nav sevišķas intereses par to, kas saistās ar reliģiju. Tu neesi laimīgs. Tava sieva savienotu savas intereses ar Dieva ļaudīm, ja tu nešķērsotu viņas ceļu. Viņai vajadzīga tava palīdzība. Vai tu ķersies kopīgi ar viņu pie šī darba?

Jūnijā es redzēju, ka cerēt uz savas verdzības saišu saraušanu tu vari tikai tad, ja tu atstāsi savus tagadējos biedrus. Tu esi pakļāvies sātana kārdināšanām, līdz kļuvi vājš. Tu izpriecas mīlēji vairāk nekā Dievu un strauji gāji pa ceļu, kas ved uz leju. Es jutos vīlusies, ieraugot, ka tu esi tikpat vienaldzīgs, kāds tu biji pirms vairākiem gadiem. Tu pazini un savā dzīvē baudīji Dieva mīlestību, un Tev bija prieks darīt Viņa prātu. Tu arī atradi prieku Dieva Vārda studijās. Tu biji noteikts lūgšanas sapulču apmeklēšanā. Tavas liecības nāca no sirds, kas izjuta Kristus mīlestības dzīvinošo iespaidu. Bet savu pirmo mīlestību tu esi pazaudējis.

Dievs tagad tevi aicina nožēlot savus grēkus, atgriezties un sākt čakli strādāt. No ceļa, ko tu tagad izvēlēsies, ir atkarīga tava mūžīgā laime. Vai tu drīksti atraidīt žēlastības aicinājumu, kas tev tagad tiek piedāvāts? Vai tu drīksti izvēlēties pats savu ceļu? Vai tu gribi nodoties tukšai iedomībai un lepnumam un beidzot pazaudēt savu dvēseli? Dieva Vārds skaidri saka, ka maz būs izglābto un ka pat lielākā daļa no tiem, kuri ir aicināti, (294) pierādīs sevi kā mūžīgās dzīvības necienīgus. Tiem nebūs nekādas daļas Debesīs, bet savu algu tie saņems līdz ar sātanu un piedzīvos otro nāvi.

Jebkurš cilvēks var izbēgt no šī likteņa. Ir taisnība, ka sātans ir lielais grēka iniciators; tomēr tas neatvaino neviena cilvēka grēku; jo sātans nespēj piespiest cilvēkus darīt ļaunu. Viņš tos kārdina uz grēku un rāda grēku pievilcīgā gaismā; tomēr viņam jāatļauj cilvēkam pašam izšķirties par vai pret grēku. Viņš nespiež cilvēkus apreibināties un nespiež tos atturēties no reliģiskām sanāksmēm; bet kārdināšanas viņš piedāvā tādā veidā, kas vilina darīt ļaunu, un cilvēks, būdams morāli brīvs, var kārdinājumu vai nu atraidīt, vai pieņemt.

Atgriešanās ir darbs, kuru daudzi nenovērtē. Nav maza lieta tā pārveidot pasauli un grēkus mīlošo cilvēku, lai tas tik lielā mērā izprastu Kristus neizsakāmo mīlestību, Viņa žēlastības brīnišķo skaistumu un Dieva neaptveramo augstību, ka tā dvēsele uzņemtu dievišķo mīlestību un to savaldzinātu Debesu noslēpumi. Kad cilvēks sāk saprast šīs lietas, tad iepriekšējā dzīve tam liekas riebīga un ienīstama. Viņš ienīst grēku un, salaužot savu sirdi Dieva priekšā, satver Kristu kā savas dvēseles dzīvību un prieku. Viņš atsakās no savām agrākajām izpriecām. Viņam ir jauns prāts, jaunas jūtas, jaunas intereses un jauna griba; viņa rūpes, ilgas un mīlestība —viss ir jauns. Miesas kārības, acu kārība un dzīves lepnums, kas līdz šim tika vērtēts augstāk par Kristu, tagad tiek atmests, un Kristus ir viņa dzīves brīnišķais skaistums un līksmības kronis. Debesis, kur viņš agrāk neatrada nekā pievilcīga, tagad tas ierauga to bagātībā un godībā; par tām viņš domā kā par savām nākošajām tēvmājām, kur viņš skatīs, slavēs un mīlēs to Būtni, Kura viņu ir atpirkusi ar Savām dārgajām asinīm. (295)

Svēti darbi, kas likās grūti un nogurdinoši, tagad ir viņa prieks. Dieva Vārds, kas likās garlaicīgs un neinteresants, tagad tiek pētīts un pieņemts par padomdevēju. Tas kļūst par viņam rakstītu vēstuli, zem kuras ir parakstījies Mūžīgais. Savas domas, vārdus un darbus tas pakļauj šī mēroga pārbaudei. Viņš dreb Bībelē ietverto pavēļu un draudu priekšā, tajā pašā laikā stipri pieķeroties tās apsolījumiem, un stiprina savu dvēseli, šos apsolījumus attiecinot uz sevi. Tagad viņš izvēlas visdievbijīgāko cilvēku sabiedrību un vairs neatrod prieku bezdievīgo vidū, kurus viņš reiz mīlēja. Viņš raud par šo cilvēku grēkiem, par kuriem agrāk smējās. Atmesta ir uzpūtība un pašmīlība, un viņš dzīvo Dievam un ir bagāts labos darbos. Tāda ir svētošanās, ko prasa Dievs. Neko mazāku par to Viņš nepieņems.

Es tevi lūdzu, mans brāli, rūpīgi pārbaudi savu sirdi un jautā: “Pa kādu ceļu es eju un kur tas beigsies?” Tev ir iemesls priecāties, ka tava dzīve nav pārtraukta, kamēr tev nav drošas cerības mūžīgai dzīvei. Lai Dievs tevi pasargā, ka tu ilgāk vairs neatliktu šo darbu un neietu bojā savos grēkos. Neglaimo savai dvēselei ar nepamatotām cerībām. Tu neredzi nekāda ceļa, kā atkal kļūt stipram, kā tikai vienu, bet tas ir tik pazemīgs, ka tu tam nespēj piekrist, lai to pieņemtu. Kristus tev, tieši tev, mans maldošais brāli, sūta žēlastības vēsti: “Nāc, jo visas lietas ir sagatavotas.”(Lūk.14:17) Dievs ir gatavs tevi pieņemt un piedot visus tavus pārkāpumus, ja tikai tu nāksi pie Viņa. Kaut arī tu esi izšķiedis Viņa dāvanas, atšķīries no Dieva un tik ilgi palicis prom no Viņa, Viņš tomēr pat vēl tagad tevi uzņems. Tiešām, Debesu Majestāte aicina tevi nākt pie Viņa, lai tev būtu dzīvība. Kristus tevi labprāt šķīstīs no grēkiem, ja tu Viņam pieķersies. Kādu labumu tu esi guvis, kalpojot grēkam? Kādu labumu esi guvis, kalpojot miesai un velnam? Vai tā nav nožēlojama alga, ko tu saņem? Ak, atgriezies, atgriezies, jo kāpēc tu gribi mirt? (296)

Tu daudzkārt esi izjutis savu vainu un sirdsapziņas pārmetumus. Tu atkārtoti esi apņēmies un devis tik daudz solījumus; un tomēr tu kavējies un negribi nākt pie Kristus, lai tev būtu dzīvība. Ak, kaut tava sirds saprastu laika nozīmi un tu atgrieztos un dzīvotu! Vai tu šajā vēstī nedzirdi īstā Gana balsi? Kā tu vari tai nepaklausīt? Nejokojies ar Dievu, lai Viņš tevi neatstāj taviem paša līkajiem ceļiem. Tev tas nozīmē dzīvību vai nāvi. Ko tu izvēlēsies? Briesmīgi ir cīnīties pret Dievu un pretoties Viņa lūdzošajiem aicinājumiem. Tu vari panākt, ka uz tava sirds altāra no jauna iedegas Dieva mīlestība. Tu tāpat kā kādreiz pagātnē vari dzīvot savienībā ar Dievu. Ja tu pārtrauksi sakarus ar savu līdzšinējo nepareizo dzīvi, tad tu atkal saņemsi Viņa žēlastības bagātības, un tava seja atkal liecinās par Viņa mīlestību.

No tevis netiek prasīts, lai tu izsūdzētu savus grēkus tiem, kas par taviem grēkiem un maldiem neko nezin. Tavs pienākums nav atklāti atzīt savus grēkus, lai neticīgie varētu līksmoties; bet tiem, kam piederas, kas neizmantos tavas kļūdas sevis izcelšanai, tiem tās izsūdzi saskaņā ar Dieva Vārdu, un lai tie lūdz par tevi, un Dievs pieņems tavu darbu un dziedinās tevi. Savas dvēseles labā paklausi lūgumam un dari pilnīgu darbu priekš mūžības. Noliec lepnumu un iedomību un esi godīgs pret sevi un citiem. Atgriezies atkal ganāmpulkā. Lielais Gans gaida, lai tevi uzņemtu. Nožēlo savus grēkus, atgriezies un dari pirmos darbus, lai par tavu daļu atkal kļūst Dieva labvēlība.

Lapa kopā 158