Šis ir mums patreiz darāmais sevišķais darbs. Visas mūsu lūgšanas un atturēšanās no barības neko nepalīdzēs, ja mēs apņēmīgi neķersimies pie šī darba. Uz mums gulstas svēts pienākums. Tas ir skaidri pateikts. Kungs uz mums ir runājis caur savu pravieti. Kunga domas un ceļi nav tādi, kādus tos iedomājas vai kādus tos vēlas aklie, savtīgie, mirstīgie cilvēki. Kungs uzlūko sirdi. Ja tur mājo savtīgums, tad Viņš to zina. Mēs varam mēģināt apslēpt savu patieso raksturu no brāļiem un māsām, bet Dievs to redz. No Viņa neko nevar apslēpt.
Šeit skaidri ir atklāta gavēšana, kādu Dievs var atzīt par pareizu. Tā ir maizes laušana izsalkušam un nabaga izdzīto uzņemšana savās mājās. Negaidiet, līdz tie nāk pie jums. Viņu pienākums nav uzmeklēt jūs un lūgt sev mājvietu. Jums jāuzmeklē viņi un jāieved savās mājās. Jums jāilgojas pēc viņiem. Ar vienu roku jums jāsniedzas augšup un ticībā jāsatver Varenā elkonis, kas sniedz pestīšanu, bet tajā pašā laikā ar otru mīlestības roku jums jāaizsniedz (35) apspiestie un tiem jāpalīdz. Jums nav iespējams ar vienu roku pieķerties Dieva elkonim, kamēr otra kalpo jūsu pašu priekam.
Vai, nododoties šim žēlastības un mīlestības darbam, tas jums var izrādīties par grūtu? Vai jūs var sagaidīt neveiksme un vai šī nasta jūs var satriekt, tā ka jūsu ģimene zaudē atbalstu un iespaidu? Ak, nē! Ar drošiem apsolījumiem Dievs gādīgi ir atņēmis visas šaubas šinī jautājumā, ja tikai jūs Viņam paklausiet. Šie apsolījumi ietver visu, pēc kā var ilgoties visprasošākais un vissvārstīgākais cilvēks. “Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma, un tava dzīvība no jauna zels.” Tikai ticiet, ka uzticīgs ir Tas, Kas to apsolījis. Dievs var atjaunot fiziskos spēkus. Pat vēl vairāk, Viņš saka, ka Viņš to darīs. Bet apsolījums ar to nebeidzas. “Tava taisnība ies tavā priekšā, un Kunga godība tevi pavadīs.”(Jes.58:8) Dievs ap tevi uzcels nocietinājumu. Bet pat šeit vēl apsolījums nenoslēdzas. ”Tad tu sauksi un Kungs atbildēs, tu brēksi, un Viņš sacīs: redzi, še Es esmu!” Ja atteiksieties no apspiešanas, no tukšas iedomīgas valodas un atvērsiet savu dvēseli izsalkušajiem, “tad tava gaisma atspīdēs tumsībā un tava krēsla būs kā dienas vidus; un Kungs tevi vadīs bez mitēšanās un pieēdinās tavu dvēseli tuksnesī (bada laikā), un stiprinās tavus kaulus. Un tu būsi kā slacināts dārzs un kā ūdens avots, kam ūdens netrūkst.”(9.-11.p.)
Jūs, kas sevi saucat par gaismas bērniem, lasiet Jesajas 58. nodaļu. Sevišķi jūs, kam tik ļoti nepatīk uzņemties neērtības, lai atbalstītu trūkumcietējus, lasiet to atkal un atkal. Jūs, kam sirdis un mājas ir par šaurām, lai dotu pajumti tiem, kam māju nav, jūs, kas varat noskatīties, kā nabadzības dzelžainā roka žņaudz bāreņus un atraitnes un kā cietsirdīgie pasaules cilvēki tos apspiež, lasiet šo nodaļu. Lasiet to jūs, kas baidāties, ka jūsu ģimenē var ienākt iespaids, kas no jums prasīs vairāk darba. Jūsu bailes (36) var būt nepamatotas un jūs varbūt mantosiet svētību, ko katru dienu redzēsiet un izjutīsiet. Bet arī pretējā gadījumā, ja tiks prasīts sevišķs darbs, jūs varat smelt spēku no Viņa, Kurš ir apsolījis: “Tad ausīs tava gaisma kā rīta blāzma un tava dzīvība no jauna zels.” Man rādīja, ka iemesls, kāpēc Dieva ļaudis nav garīgāk noskaņoti un kāpēc viņiem nav lielāka ticība, ir noslēgšanās savtībā. Pravietis uzrunā Sabata ievērotājus, ne neticīgos, ne grēciniekus, bet tos, kas daudz runā par savu dievbijību. Ne daudzās sapulces mūs dara Dievam pieņēmīgus. Ne lielais skaits lūgšanu to panāk, bet taisnības darbi, taisnīga rīcība un pie tam īstā laikā. Tas nozīmē mazāk rūpēties par sevi un vairāk darīt labu citiem. Mūsu dvēselēm jāatveras un jākļūst dziļākām un plašākām. Tad Dievs tās darīs līdzīgas slacinātam dārzam, kam ūdens netrūkst.
Lasiet Jesajas 1. nodaļu: “Un kad jūs savas rokas izpletiet, Es apslēpju Savas acis no jums, un kad jūs daudz lūgšanas turiet, tomēr Es neklausu, jo jūsu rokas ir asiņu pilnas. Mazgājaties, šķīstieties, atmetiet savus ļaunos darbus no Manām acīm nost, nedariet vairs ļauna. Mācieties labu darīt, meklējiet tiesu, atvieglojiet apspiesto (atgrieziet varas darītāju), izdodiet bāreņiem tiesu, aizstāviet atraitni. Tad nāciet nu, tiesāsimies, saka Kungs: kad jūsu grēki būtu sarkani kā asinis, tomēr tie taps balti kā sniegs, un kaut arī tie būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs tāpat kā vilna. Ja jūs gribēsiet un klausīsiet, tad jūs ēdīsiet zemes labumu Bet, ja jūs liedzaties un turaties pretī, tad jūs no zobena tapsiet aprīti, jo Kunga mute, to runājusi.”(15.-20.p.)
Man rādīja, ka Kristus, Uzticīgā Liecinieka, pieminētais zelts, kam jābūt mums visiem, ir ticība, kas savienota ar mīlestību, pie tam mīlestība ir pārsvarā. Sātans pastāvīgi strādā, lai iztukšotu Dieva ļaužu sirdis no šīm dārgajām dāvanām. Visi ir iesaistīti dzīves spēlē. Sātans labi zina, ka ja viņam izdosies atņemt mīlestību un ticību un tās aizvietot ar savtību un neticību, tad viņš pratīs (37) pievilt un drīz vien izdzēsīs arī visas vēl atlikušās vērtīgās rakstura īpašības, un spēle būs zaudēta.
Mani mīļie brāļi, vai jūs ļausiet sātanam piepildīt savu domu? Vai jūs padosities un zaudēsiet spēli, kurā jūs vēlaties iegūt mūžīgo dzīvību? Ja Dievs vispār ir runājis caur mani, tad tikpat noteikti un droši kā stāv Dieva tronis, sātans jūs pārvarēs un jūs neuzvarēsiet, ja jūs pilnīgi nepārvērtīsieties. Atkal jāatgūst mīlestība un ticība. Vai gribat uzsākt cīņu no jauna un atgūt dārgās dāvanas kuru jums gandrīz nemaz vairs nav? Jums jāpūlas dedzīgāk, neatlaidīgāk un nenogurstošāk, kā jūs jebkad esat pūlējušies. Nav tikai jālūdz vai jāgavē, bet ir jāpaklausa, jāatsakās no savtības, un gavēnim jābūt tādam, kādu Dievs to ir paredzējis, kādu Viņš var pieņemt. Daudzi jutīsies apbēdināti, ka es tik skaidri esmu runājusi, bet tā es arī turpināšu rīkoties, ja Dievs man liks nest šo nastu.
Dievs prasa, lai tie, kas ieņem atbildīgas vietas, svētītos un pilnīgi nodotos darbam; jo, ja viņi rīkojas nepareizi, tad arī ļaudis jūtas brīvi sekot to piemēram. Ja ļaudis rīkojas nepareizi un vadītāji nepareizību nenorāj, tad tas nozīmē, ka viņi piekrīt šīm nepareizībām un grēks gulstas uz viņiem, tāpat kā uz vainīgajiem. Kas ieņem atbildīgas vietas, tiem vajadzētu būt dievbijīgiem vīriem, kas pastāvīgi izjūt uz sevi gulstamies darba nastu.
(24) Man rādīja, ka bagātībai pieaugot, Sabata ievērotāji kļūst arvien savtīgāki. To mīlestība uz Kristu un Viņa ļaudīm samazinās. Tie neredz trūkumcietēju vajadzības un nejūt līdzi to ciešanās un bēdās. Viņi nesaprot, ka nevērīga izturēšanās pret trūcīgajiem un cietējiem nozīmē nevērību pret Kristu, un ka trūkumcietēju ciešanu un vajadzību atvieglošana, cik tālu vien iespējams, ir kalpošana Jēzum.
Kristus saka saviem atpirktajiem ļaudīm: “Nāciet šurp jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis, un jūs Mani esat ēdinājuši; Es biju izslāpis, un jūs Mani esat dzirdinājuši; Es biju viesis, un jūs Mani esat uzņēmuši; Es biju kails, un jūs Mani esat apģērbuši; Es biju nevesels, un jūs Mani esat apmeklējuši; Es biju cietumā, un jūs pie manis esat nākuši.
Tad taisnie Viņam atbildēs, sacīdami: “Kungs, kad mēs Tevi esam redzējuši izsalkušu un Tevi esam ēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi esam dzirdinājuši? Kad mēs Tevi esam redzējuši kā viesi un Tevi esam uzņēmuši? Vai kailu un Tevi esam apģērbuši? Kad mēs Tevi esam redzējuši neveselu vai cietumā un pie Tevis esam nākuši? - Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: Patiesi, Es jums saku: ko jūs darījāt vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, jo jūs Man esat darījuši.”(Mat.25:34-40)
Nemitīgi strādāt priekš citiem, pacietīgi turpināt darīt labu, kas prasa pašaizliedzību, ir brīnišķīga kalpošana, ko atzīst Debesis. Uzticīgs darbs Dievam ir pieņemamāks par visdedzīgāko un cilvēku vērtējumā vissvētāko dievkalpošanu. Patiesa kalpošana Dievam ir strādāšana kopā ar Kristu. Lūgšanas, pamācības un runas ir lēti augļi kurus bieži piestiprina mākslīgi; bet augļi, kas atklājas labos darbos, rūpējoties par trūkumcietējiem, bāreņiem un atraitnēm, ir īsti augļi, kas dabīgi aug uz laba koka.
Šķīsta un neaptraipīta reliģija Tēva priekšā ir šī: (25) “Bāreņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašus pasargāt no pasaules neaptraipītu.”(Jēk.1:27) Labie darbi ir augļi, kādus no mums prasa Kristus: laipni vārdi, devība, maiga trūkumcietēju, nabagu un apbēdināto ievērošana. Kad sirds jūt līdzi citām bēdu un mazdūšības nospiestām sirdīm, kad roku sniedz trūkumcietējiem, kad kailie tiek apģērbti, svešinieki laipni uzņemti jūsu viesistabā un atrod vietu arī jūsu sirdīs, tad jums cieši blakus nostājas eņģeļi. Tādi darbi rod atbalsi Debesīs. Katrs taisnības, žēlastības un labvēlības darbs tur rada jauku melodiju. Tēvs no Sava troņa raugās uz cilvēkiem, kas dara šos žēlastības darbus un tos pieskaita Saviem vērtīgākajiem dārgumiem. “Un tie piederēs Man, saka Kungs Cebaots, tanī dienā, kad Es sakrāšu Savus dārgakmeņus.”(Mal.3:17) Katru žēlastības darbu cietēju un trūcīgo labā vērtē kā Jēzum darītu. Palīdzot nabagiem, jūtot līdzi apbēdinātiem un apspiestiem un draudzīgi izturoties pret bāreņiem, jūs iestājaties ļoti tuvās radniecīgās attiecībās ar Jēzu.
“Tad Viņš arī uz tiem pa kreiso roku sacīs: Ejiet nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo Es biju izsalcis, un jūs Mani neesat ēdinājuši; Es biju izslāpis, un jūs Mani neesat dzirdinājuši; Es biju svešinieks, un jūs Mani neesat uzņēmuši; Es biju pliks, un jūs Mani neesat apģērbuši; Es biju slims un cietumā, un jūs mani neesat apmeklējuši. -