“Lādiet Merosu, saka Kunga eņģelis, lādiet lādēdami viņas iedzīvotājus; tāpēc ka tie nav nākuši palīgā Kungam, palīgā Kungam pret stipro.”(Soģu 5:23) Ko darīja Meross? Neko. Un tas bija viņu grēks. Dieva lāsts nāca pār tiem to darbu dēļ, ko tie nebija darījuši. Savtīgais, šaursirdīgais cilvēks ir atbildīgs par savu skopulību, bet tie, kas ir laipni, labu vēloši un augstsirdīgi un kas mīl dvēseles, atrodas zem vēl lielākas atbildības; jo , ja tie neizlieto šos savus podus un atļauj tiem aiziet zudumā, tad viņi tiek pieskaitīti neuzticīgajiem kalpiem. Ar to vien nepietiek, ja cilvēkam ir šīs dāvanas, tiem jāsaprot, ka pieauguši ir arī viņu pienākumi un atbildība.
Kungs no katra Sava namtura prasīs norēķinu par namturību; tam vajadzēs parādīt, ko viņš ar uzticētajiem podiem ir nopelnījis. Kas saņems algu, tie nekādu nopelnu nepierakstīs savām čaklajām pūlēm; visu godu viņi dos Dievam. (285) Par to, ko Kungs viņiem uzticējis, viņi nerunā kā par savu īpašumu. Arī par peļņu runājot, tie rūpīgi paskaidro, ka tā nav viņu. Pamatkapitālu tie bija saņēmuši no Kunga. Viņi sekmīgi bija tirgojušies un tagad devējam atdod kapitālu līdz ar peļņu. Bet Kungs atalgo viņu pūles, it kā tas būtu viņu nopelns, kaut arī viss ir bijis atkarīgs no Lielā Devēja laipnības un žēlastības. Viņu ausis dzird Kunga atzinības vārdus uz kuriem tiem nav tiesību: “Labi tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu pie mazuma esi bijis uzticīgs, Es tevi iecelšu pār daudzumu; ieej sava Kunga priekā.”(Mat.25:21)
Tev, mana māsa, ir uzticēti iespaida “podi” un naudas “podi”; un tava atbildība ir liela, tev vajadzētu rīkoties uzmanīgi un bīstoties Dievu. Tava gudrība ir vājums, bet gudrība no augšienes ir spēks. Kungs vēlas apgaismot tavu tumsu, lai tu atkal ieraudzītu Debesu bagātības un kaut cik spētu izprast abu pasauļu īsto vērtību. Pēc tam Viņš ļaus tev izvēlēties šo pasauli vai mūžīgo mantojumu. Es redzēju, ka vēl bija izdevība atgriezties pie ganāmpulka. Jēzus tevi ir atpircis ar savām asinīm, un Viņš prasa, lai tu savus podus izlietotu kalpošanā Viņam. Tu vēl neesi nocietinājusies pret Svētā Gara ietekmi. Kad tiek sludināta Dieva patiesība, tad tā vēl atrod atbalsi tavā sirdī.
Es redzēju, ka tev rūpīgi jāpārdomā katrs solis. Neko tu nedrīksti darīt sasteigti. Ļauj Dievam būt tavam padomdevējam. Viņš mīl tavus bērnus, un ir pareizi, ka arī tu viņus mīli; tomēr nav pareizi viņiem savās jūtās dot to vietu, kuru Kungs prasa Sev. Viņiem ir labas dziņas un augstsirdīgi mērķi. Tiem ir cēlas rakstura īpašības. Ja tikai tie ieraudzītu vajadzību pēc Pestītāja un pazemotos krusta pakājē, tad tie uz citiem varētu atstāt labu iespaidu. (286) Tagad viņi vairāk mīl izpriecas nekā Dievu. Tagad tie stāv ienaidnieka rindās, zem sātana melnā karoga. Jēzus tos laipni aicina nākt pie Viņa, atstāt ienaidnieka rindas un nostāties zem asinīm krāsotā Kristus krusta karoga.
Tas tiem liksies kā pienākums, ko nav iespējams veikt, jo tas prasa pārāk lielu pašaizliegšanos. Tiem par šo ceļu nav nekādu praktisku zināšanu. Kas piedalījušies karā, aizstāvot savas zemes intereses, un ir bijuši pakļauti karavīra dzīves grūtībām, smagajam darbam un briesmām, tiem vismazāk vajadzētu vilcināties un parādīt gļēvulību šajā lielajā cīņā par mūžīgo dzīvību. Šoreiz viņi cīnīsies par dzīvības kroni un neiznīkstošu mantojumu. Viņu alga noteikti nezudīs, un pēc cīņas tie būs iemantojuši mūžīgo dzīvību, neapēnotu laimi un paliekošu godību.
Sātans pretosies visām viņu pūlēm šajā virzienā. Viņš tiem rādīs pasauli vispievilcīgākajā gaismā, kā viņš to rādīja pasaules Pestītājam, četrdesmit dienas kārdinot Jēzu tuksnesī. Kristus uzvarēja visas sātana kārdināšanas, un tāpat var uzvarēt arī tavi bērni. Pašlaik viņi kalpo bargam kungam. Grēka alga ir nāve. Viņi nedrīkst atļauties grēkot. Viņi redzēja, ka tāda rīcība ir dārgi jāsamaksā. Beidzot tie piedzīvos mūžīgu zaudējumu. Viņi pazaudēs dzīvokļus, kurus Jēzus ir nogājis sagatavot tiem, kas Viņu mīl, un pazaudēs dzīvi, kas mērojama ar Dieva dzīvi. Un tas nav viss. Viņiem būs jāizjūt arī apvainotā Dieva dusmas par to, ka tie savus spēkus nav izlietojuši kalpojot Viņam, bet ir strādājuši Viņa visļaunākā ienaidnieka labā. Tavi bērni vēl nav saņēmuši pilnīgi skaidru gaismu, un notiesāšana seko tikai gaismas atmešanai.
Ja tie, kas sevi sauc par kristiešiem, no visas sirds un dedzīgi censtos strādāt par labu Dieva godam, kādu satraukumu tas radītu ienaidnieka rindās. Sātans savā darbā ir čakls un dedzīgs. Viņš nevēlas, ka kāds izglābtos. Viņš negrib, ka cilvēki salauztu viņa varu pār tiem. (287) Sātans neapmierinās tikai ar savu uzskatu izteikšanu vien. Viņš strādā čakli un nopietni. Viņš redz Kristu aicinām dvēseles pie Sevis, lai tām būtu dzīvība, tāpēc čakli cenšas tās atturēt no sekošanas šim aicinājumam. Viņš neatstās neizmantotu nevienu līdzekli, lai cilvēkam neļautu atstāt viņa rindas un nostāties Kristus pusē. Kāpēc tie, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, nevar tikpat daudz darīt priekš Viņa, cik Viņa ienaidnieki dara pret Viņu? Kāpēc viņi nedara visu, ko tie spēj? Sātans dara visu iespējamo, lai atturētu dvēseles no Kristus. Reiz viņš bija godāts eņģelis Debesīs, un, kaut tas arī ir zaudējis savu svētumu, tomēr spēku nav zaudējis. Viņš to izlieto briesmīgiem panākumiem. Viņš negaida, lai laupījums nāktu pie viņa, viņš pats to meklē. Viņš staigā virs zemes kā rūcošs lauva, meklēdams, kuru varētu aprīt. Ne vienmēr viņam ir nežēlīgs lauvas izskats. Sātans pārvēršas arī par gaismas eņģeli, ja tikai tādā veidā var gūt lielākus panākumus. Lauvas rēkšanu viņš pavisam viegli var apmainīt pret šķietami pārliecinošiem pierādījumiem, vai arī pret vismaigākajiem čukstiem. Viņam klausa eņģeļu leģions, kas tam palīdz viņa darbā. Savus slazdus viņš bieži vien apslēpj un vilina ļaudis ar patīkamiem maldiem. Daudzus viņš apbur un piekrāpj ar glaimiem, kas patīkami iedomībai. Caur saviem darbiniekiem viņš pasaules priekus parāda pievilcīgā gaismā un ceļu uz elli nokaisa ar kārdinošiem ziediem, un tā viņam izdodas dvēseles savaldzināt un pazudināt. Pēc katra lejup spertā soļa sātanam jau ir sagatavotas jaunas kārdināšanas, lai šos cilvēkus vadītu arvien tālāk pa nepareizo ceļu.
Ja tavus bērnus pārvaldītu reliģiskie pamatlikumi, tad tie varētu justies stipri pret netikumību un samaitātību, kas tos šai izvirtušajā laikmetā apņem no visām pusēm. Dievs tiem būtu stipra pils, ja tie Viņam uzticētos. “Lai viņš satver Manu spēku, ka var derēt mieru ar Mani; un viņš derēs mieru ar Mani.”(Jes.27:5) Kungs būs tavu bērnu padomdevējs jaunībā, ja tie ticēs Viņam un paļausies uz Viņu.
Mana mīļā māsa, Kungs ir ļoti žēlojis tevi, un tavu ģimeni. Jums pienākas slavēt savu Debesu tēvu un godāt Viņa svēto Vārdu virs zemes. (288) Lai pastāvīgi paliktu Viņa mīlestībā, jums jāpūlas būt pazemīgiem un jācenšas pēc lēnprātīga un klusa gara, kas ir dārgs Dieva acīs. Jūsu spēks Dievā pieaugs līdz ar pilnīgu nodošanos Viņam, tā kā paļāvīgi varēsiet sacīt: “Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai izmisums, vai vajāšanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens?” (Rom.8:35) “Jo es zinu, ka tiešām ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi ne virsniecības ne spēki, ne augstums ne dziļums, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū mūsu Kungā.” (Rom.8:38-39)