Mīļā māsa M.! Kad Kungs man rādīja tavu lietu, man vērība tika piegriezta laikam, kad tu pirms daudziem gadiem sāki ticēt Kristus drīzajai atnākšanai. Tu gaidīji šo laiku un priecājies, ka Viņš nāks.
Tavs vīrs jau no dabas bija sirsnīgs un labs cilvēks; bet viņš paļāvās pats uz saviem spēkiem, kas bija tikai nespēks. Viņš neizjuta vajadzību darīt Dievu par savu stiprumu. Reibinoši dzērieni notrulināja viņa smadzenes un beidzot paralizēja gara augstākos spēkus. Lai apmierinātu slāpes pēc stipra dzēriena, viņš upurēja savu Dievam līdzīgo vīrišķību.
Tev vajadzēja panest pretestības un apvainojumus, tomēr Dievs bija tavs spēka avots. Kamēr tu Viņam uzticējies, Viņš tevi stiprināja. Visās pārbaudošajās grūtībās tu tiki pasargāts, un tās tevi nepārvarēja. Cik bieži izmisuma brīžos tevi stiprināja Dieva eņģeļi, dzīvi atsaukdami atmiņā Rakstu vietas, kas stāsta par nezūdošo Dieva mīlestību un liecina, ka Viņa nezūdošā laipnība nemainās. Tava dvēsele uzticējās Dievam. Tavs ēdiens un dzēriens bija darīt Dieva, sava Debesu Tēva prātu. (269) Laiku pa laikam tu nešaubīgi uzticējies Dieva apsolījumiem, bet tad atkal tava ticība tika pārbaudīta līdz pēdējai iespējai. Dieva rīcība likās neizprotama, tomēr pa lielākai daļai tu saņēmi pierādījumus, ka Viņš redz tavas bēdas, un nepieļaus grūtību nastām kļūt tik smagām, ka tu tās nevarētu panest.
Kungs redzēja, ka tu Debesu valstij vēl neesi derīga. Viņš nepieļāva bēdu ugunīm tevi aprīt. Kā sudraba kausētājs un tīrītājs, Viņš visu laiku tevi vēroja, uzmanīdams šo šķīstīšanas procesu, lai tevī varētu atstaroties viņa līdzība. Kaut arī tu bieži izjuti bēdu liesmu dedzinošos pieskārienus un reizēm pat domāji, ka tās tevi aprīs, tomēr Dieva mīlošā laipnība pret tevi šādās reizēs bija tikpat liela kā tad, kad tu brīvi varēji pacelt savu galvu un līksmoties savā Dievā. Bēdu ceplim vajadzētu šķīstīt un tīrīt, bet ne iznīcināt un aprīt.
Es redzēju tevi cīnāmies ar nabadzību, cenšoties apgādāt sevi un bērnus. Daudzreiz tu nezināji, ko iesākt; nākotne likās tumša un nedroša. Savās lielajās bēdās tu kliedzi uz Kungu, un Viņš tev palīdzēja un tevi iepriecināja, un tevi apmirdzēja cerības pilni gaismas stari. Cik dārgs šādās reizēs bija Dievs! Cik salda bija Viņa mierinošā mīlestība! Tu saprati, ka tev Debesīs ir noguldīta dārga manta. Ņemot vērā apbēdināto Dieva bērnu atalgojumu, kādu prieku un mierinājumu tev sniedza apziņa, ka tu Viņu tiešām vari saukt par savu Tēvu!
Tavs stāvoklis īstenībā bija sliktāks par apstākļiem, kādos tu būtu nonākusi, kļūstot atraitne. Tava sirds ļoti cieta no tava vīra ļaunās un bezdievīgās rīcības. Tomēr viņa vajāšanas, draudi un varas darbi tevi neierosināja uzticēties savai gudrībai un aizmirst Dievu. Pat ne tuvu tam; tu apzinoties savu nespēku un vājumu nest savas nastas, (270) tās nodevi Jēzum, lielajam nastu nesējam, un līdz ar to viņas kļuva vieglākas. Cik dārgs tev bija katrs Viņa klātbūtnes stars! Un cik stipra tu bieži juties Viņa spēkā! Negaidīti uzbrūkot ļaunuma un vajāšanu straumēm, Kungs neļāva tām tevi pārvarēt; un tieši šajos pārbaudījumu brīžos tu izjuti spēku un klusu mieru, kas tev pašai bija brīnums.
Kad pār tevi bira zobgalīgi apvainojumi un dzēlīgas piezīmes, kas bija daudz nežēlīgākas par šķēpa dūrieniem un bultām, Dieva Gara iespaids tavā sirdī ļāva tev runāt mierīgi un neiekaistot. No savas dabas tu tā nerīkojies. Tas bija Dieva Gara auglis. Tā bija Dieva žēlastība, kas stiprināja tavu ticību visos grūtsirdības un bezcerības brīžos. Žēlastība tev deva spēku uzvarēt cīņās, grūtībās un trūkumā. Žēlastība mācīja tev lūgt, mīlēt un uzticēties, neskatoties uz nelabvēlīgo apkārtni. Atkārtoti redzot, ka tavas lūgšanas ir sevišķā kārtā paklausītas, tu saprati, ka tas nav tava nopelna dēļ, bet gan pēc tavas lielās vajadzības. Tava lielā vajadzība bija Dieva izdevība. Tava dzīve šajās pārbaudījumu dienās iezīmējās ar uzticību Dievam. Un kad tu visgrūtākajos brīžos redzēji Viņa sevišķo gādību tevis atbrīvošanai, tad to tu, līdzīgi nogurušam un iztvīkušam ceļiniekam, izjuti kā oāzi tuksnesī.
Kungs neļāva tev aiziet bojā. Viņš bieži pamodināja draugus, lai tie tev palīdzētu, kad tu to vismazāk gaidīji. Tev kalpoja Dieva eņģeļi, soli pa solim vadot uz priekšu pa nelīdzeno teku. Tevi nospieda trūkums bet tās tomēr bija vismazākās grūtības, ar ko nācās cīnīties. Kad N izlietoja savu varu, tevi apvainojot un nodarot tev pāri, tu saprati, ka tev dzeramais kauss ir tiešām rūgts; un kad viņš tevi pazemoja līdz nežēlīgai rīcībai, un tu tiki apvainota un apkaunota pati savā mājā, tad ar to viņš starp sevi un tevi radīja bezdibeni, kam nekad vairs nevarēs tikt pāri. (271) Šajās lielajās bēdās un apjukumā Kungs pamodināja tavus draugus. Viņš tevi neatstāja vienu; Viņa spēks bija tava daļa, un tu varēji sacīt: “Kungs ir mans palīgs.”
Visās tavās pārbaudījumu grūtībās, kas citiem nekad pilnībā nav atklājušās, tev vienmēr ir bijis uzticams Draugs, Kurš ir teicis: “Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.”(Mat.28:20) Būdams virs zemes Viņš vienmēr juta līdzi cilvēku sāpēm. Kaut arī tagad Viņš ir pie Sava Tēva, un Viņu pielūdza svētie eņģeļi, kas vienmēr gatavi paklausīt visām Viņa pavēlēm, Viņa mīlošā, žēlojošā un līdzjūtīgā sirds nav mainījusies. Tā joprojām ir tikpat maiga. Tas pats Jēzus redzēja visas tavas grūtības un neatstāja tevi vienu cīņā ar kārdināšanām un ļaunumu un neļāva smagajām nastām un bēdām pilnīgi tevi satriekt. Caur Saviem eņģeļiem Viņš tev klusu teica: “Nebīsties, Es esmu pie tevis!”(Jer.1:8), “Es esmu Dzīvais, Es biju miris, un redzi, Es esmu dzīvs mūžīgi mūžam.”(Atkl.1:18) “Es zinu tavas bēdas; Es tās esmu izcietis, Es pazīstu tavas cīņas, Es tās esmu izcīnījis. Es pazīstu tavas kārdināšanas, Es arī sastapos ar tām. Es esmu redzējis tavas asaras; Es arī tiku raudājis. Tavas šīs dzīves cerības ir satriektas, bet pacel savas ticības acis un skaties tālāk pāri redzamajām lietām, un lai tur noenkurojas tava cerība. Mūžīgā brīvība var būt tava daļa, jo tev ir Draugs, kas tuvāks par brāli.”
Ak, mana mīļā māsa, ja tu tikai varētu redzēt, kā es esmu redzējusi atklājamies Dieva darbus visās tavas agrākās dzīves pārbaudošajās grūtībās un sarežģījumos, kad tevi nomāca nabadzība un spaidīja trūkums, tad tu Viņu nekad nevarētu aizmirst, bet tava mīlestība kļūtu arvien lielāka, un tu nenogurstoši strādātu Viņa pagodināšanai. Lielās bēdas un īpatnējās grūtības izraisīja tavas veselības sabrukumu. Bet Dieva lietai bija pavisam maz draugu, (272) un to lielākā daļa bija trūcīgi; tu neredzēji nekādas cerības ne pa labo, ne pa kreiso roku. Tu domāji par saviem bērniem, par trūkumu un par bezpalīdzīgo stāvokli, un tava sirds gandrīz pagura bezcerībā. Un tad daži adventisti, kuriem tu uzticējies, tāpēc ka tie vajadzības brīdī bija tev pasnieguši drauga roku, bet kas bija apvienojušies ar šeikeriem (reliģiska sekta), tevi ietekmēja uz laiku iestāties šai sektā. Tomēr Dieva eņģeļi tevi neatstāja. Tie turpināja tev kalpot un bija ap tevi kā ugunīgs mūris. Šie svētie eņģeļi sevišķi tevi aizsargāja no maldinošās ietekmes, kas valdīja šo ļaužu vidū. Šeikeri ticēja, ka tu vēlies savas intereses savienot ar viņu interesēm, un viņi domāja, ka ja viņiem izdosies tevi pārliecināt kļūt par viņu organizācijas locekli, tad tu būtu viņu lietai spēcīgs palīgs; jo tu varētu izvērsties par dedzīgu viņu sabiedrības locekli. Viņi tev piešķirtu augstu vietu savā vidū. Daži no šeikeriem bija saņēmuši reliģiska rakstura norādījumus, ka Dievs tevi nozīmējis par svarīgu viņu sabiedrības locekli, bet ka tevi nevajadzētu spiest; ka laipnība uz tevi atstās spēcīgāku iespaidu, bet piespiešana viņu cerības izpostīs.
Magnētisms viņu vidū tika piekopts spēcīgā veidā. Šis spēks viņiem lika cerēt, ka arī tu sāksi visu skatīt tādā pat gaismā kā viņi. Tu neapzinājies visus smalkos paņēmienus un viltu, ko viņi pielietoja šī mērķa sasniegšanai. Bet Kungs tevi pasargāja. Likās, ka tevi apņem gaismas loks, ko izveidoja kalpojošie eņģeļi, tā ka visapkārt valdošā tumsa nespēja to nomākt. Kungs pavēra tev ceļu, ka tu varēji atstāt šo piekrāpto sabiedrību, un tu no viņiem aizgāji neskārta, savas ticības pamatlikumos tikpat skaidra, kā tad, kad tu staigāji viņu vidū.
Tava slimā roka sagādāja tev lielas bēdas. (273) Tu meklēji palīdzību pa labi un pa kreisi. Tu piekriti, lai pie tevis savu izslavēto prasmi izmēģina kāda sieviete. Šī sieviete bija sevišķs sātana darba rīks. Viņas ārstēšanas metodes tev gandrīz laupīja dzīvību. Ar tavā organismā ievadīto indi pietiktu visveselīgākā cilvēka nonāvēšanai. Šeit atkal iejaucās Dievs, jo citādi par upuri būtu kritusi tava dzīvība.
Visi līdzekļi , ko tu pielietoji veselības atgūšanai, nedeva nekādus panākumus. Slima bija ne tikai tava roka, bet viss tavs organisms. Skārtas bija arī plaušas, un tu gandrīz aizgāji bojā. Šajā brīdī tu saprati, ka tevi var glābt vienīgi Dievs. Tev vēl bija viena iespēja; tu varēji sekot apustuļa norādījumam, kas uzrakstīts Jēkaba vēstules piektajā nodaļā. Tu slēdzi derību ar Dievu, ka, ja Viņš saudzē tavu dzīvību, lai tu vēl varētu palīdzēt saviem bērniem, tad tu gribi piederēt Kungam un kalpot vienīgi Viņam. Tu apņēmies veltīt savu dzīvi Viņa pagodināšanai un savus spēkus izlietot Viņa darba tālākā attīstīšanā un labos darbos virs zemes. Eņģeļi pierakstīja šo Dievam doto solījumu.
Mēs apmeklējām tevi tavās lielajās bēdās un lūdzām pēc Dieva apsolījuma tevis labad. Mēs neuzdrošinājāmies raudzīties uz ārējo izskatu, jo, tā rīkojoties līdzinātos Pēterim, kam Kungs pavēlēja iet pie Viņa pa ūdens virsu. Pēterim savas acis vajadzēja turēt paceltas uz Jēzu; bet viņš paskatījās uz draudošajiem viļņiem, un viņa ticība izsīka. Mēs mierīgi un ar visu spēku pieķērāmies vienīgi Dieva apsolījumiem, neraugoties uz ārējo izskatu, un ticībā prasījām svētību. Man sevišķi parādīja Dieva brīnišķo darbību, kurai tev jāpateicas, ka tu caur žēlastības brīnumu tiki pasargāta, lai būtu par Viņa dziedinošā spēka dzīvu pieminekli, kas liecinātu cilvēku bērniem par Viņa brīnišķīgajiem darbiem.