Īsredzīgie mirstīgie nevar izprast Dieva ceļus un darbus. Cilvēku acis vērstas uz augšu, uz Viņu, kā tam vajadzētu būt. Mūžīgās lietas tie augstu nevērtē. Uz tām viņi skatās it kā caur miglu. Viņi neatrod sevišķu prieku domās par Dieva mīlestību, Debesu krāšņo godību, svēto eņģeļu brīnišķo raksturu un mūsu Glābēja Jēzus varenību un neizsakāmo skaistumu. Viņi tik ilgi savu skatu piesaistījuši zemes lietām, ka mūžības ainas vairs spēj redzēt tikai neskaidrās, nenoteiktās līnijās. Izpratne par Dievu, Debesīm un mūžību tiem ir stipri ierobežota.
Svētās lietas ir nostādītas vienā līmenī ar parastajām; tāpēc savās attiecībās ar Dievu viņi parāda to pašu sīkumainības un skopuma pilno garu, ar kādu tie izturas pret saviem līdzcilvēkiem. Viņu upuri, ko tie pienes Kungam, (259) ir klibi, slimi un nepilnīgi. Ieraduši aplaupīt savus līdzcilvēkus, tie tāpat turpina izturēties arī pret Dievu. Viņu gars nepaceļas līdz augstajam morāles standartam, bet paliek zemā līmenī; tie pastāvīgi elpo zemes ielejas netīros izgarojumus.
Brāli L, tu savu ģimeni gani ar dzelzs zizli. Tu bargi valdi pār bērniem. Ar šādu rīcību tu neiemantosi viņu mīlestību. Tu neesi maigs, sirsnīgs, mīlošs un pieklājīgs pret savu sievu; tu esi skarbs un nomāc viņu ar pārmetumiem un nosodošām piezīmēm. Ģimene, kurā valda kārtība un kur pareizi nokārtotas savstarpējās attiecības, ir patīkama Dievam un kalpojošiem eņģeļiem. Tev jāmācās, kā savu namu padarīt patīkamu un mājīgu, kā panākt, lai tur valdītu miers un kārtība. Izgrezno māju ar pienācīgu cieņu, un arī bērni pieņems šo garu; tā jūs visi daudz vieglāk nodrošināsiet kārtību, noteiktu režīmu un paklausību.
Brāli L, vai tu esi dziļāk padomājis, kas ir bērns un kurp viņam jāiet? Tavi bērni ir Kunga ģimenes jaunākie locekļi — brāļi un māsas, ko Debesu Tēvs tev uzticējis, lai tu par tiem rūpētos un tos audzinātu Debesīm. Kad tu pret viņiem izturies tik rupji, kā tas bieži notiek, vai tu ņem vērā, ka Dievs par šo rīcību no tevis prasīs atbildību? Tu nedrīksti būt tik rupjš pret saviem bērniem. Bērns nav zirgs vai suns, kuram valdonīgi varētu pavēlēt pakļauties savai gribai, jeb kura vadīšanai visos apstākļos varētu izmantot nūju, pātagu vai sitienus ar roku. Daži bērni pēc savas dabas ir tik ļauni, ka pārmācīšana ar sāpēm tiem ir nepieciešama; tomēr ļoti daudzos gadījumos ar tāda veida audzināšanu stāvoklis kļūst vēl sliktāks.
Tev jāvalda pašam pār sevi. Nekad nerāj bērnus, kad esi nepacietīgs, īgns vai dusmīgs. Sodi viņus mīlestībā, tā, lai viņi redzētu, ka tu nevēlies tos sāpināt. (260) Nekad nepacel roku sitienam, ja ar skaidru sirdsapziņu nevari zemoties Dieva priekšā, izlūdzoties Viņa svētību nodomātai pārmācībai. Audzini mīlestības jūtas savu bērnu sirdīs. Norādi uz augstajiem un pareizajiem motīviem, kas prasa sevis ierobežošanu. Neliec viņiem domāt, ka tiem jāpakļaujas uzraudzībai tāpēc, ka tāda ir tava ietiepīgā griba, tāpēc ka viņi ir vāji un tu esi stiprs, tāpēc ka tu esi tēvs un viņi bērni. Ja tu gribi savu ģimeni izārdīt, tad turpini valdīt ar varmācīgu spēku, un tev noteikti izdosies.
Tavai sievai ir jūtīga sirds, un viņa ātri uztraucas. Viņa jūt tavas audzināšanas skarbumu, un tas viņu vada uz pretējo galējību. Viņa cenšas izlīdzināt tavus asumus, un tu to uzskati par lielu trūkumu viņas pienākumos un bērnu uzraudzīšanā. Tu domā, ka viņa ir pārāk iecietīga, par daudz izdabā un izturas pārāk maigi. Tu viņai šajā ziņā nevarēsi palīdzēt, kamēr nemainīsies pats un neparādīsi tēva maigumu, kas pietrūkst tavā ģimenē. Tava nepareizā rīcība ir tā, kas sievai liek būt nenoteiktai audzināšanas jautājumos. Tev jākļūst iejūtīgākam un maigākam. Tev nepieciešams Dieva Gara izsmalcinošais iespaids. Tev nepieciešama pilnīga atgriešanās; tad tu spēsi strādāt vadoties no pareiza redzes viedokļa. Tev savā dvēselē jāielaiž mīlestība un jāļauj tai ieņemt pašcieņas vietu; paša “es” ir jāmirst.
Tavai sievai nepieciešama mīlestība un maigums. Kungs viņu mīl. Viņa atrodas daudz tuvāk Debesu valstībai nekā tu pats. Bet viņa pamazām mirst, un tu esi tas, kas lēnām viņai atņem dzīvību. Ja tu gribētu, tu viņas dzīvi varētu darīt laimīgu. Tu viņu vari iedrošināt paļauties uz tavu lielo mīlestību, uzticēties tev un mīlēt tevi. Tu pats viņas sirdi atšķir no sevis. Viņa baidās atklāt tev savas dvēseles jūtas, jo tu pret viņas domām esi izturējies nicinoši; tu esi izsmējis viņas bailes un uzpūtīgi izvirzījis savus uzskatus, it kā tiem nevajadzētu nekādus labojumus. (261) Viņa noteikti mitēsies tevi cienīt, ja tava izturēšanās paliks tāda, kāda tā ir tagad; un, kad cieņa ir zudusi, tad arī mīlestība nevar vairs ilgi pastāvēt.
Es tevi ļoti lūdzu, sāc rīkoties pilnīgi pretēji un pazemojies un atzīsti, ka esi nepareizi rīkojies, ka esi nepareizi izturējies pret savu sievu. Viņai ir kļūdas, tomēr viņa sirsnīgi vēlas kalpot Dievam un pacietīgi panest tavu izturēšanos pret viņu un pret jūsu bērniem. Tu ātri ieraugi savas sievas kļūdas, un tad, kad vien vari tām pieskarties, tad to arī dari. Viņa ir vāja; tomēr ar saviem vājajiem spēkiem labāk pagodina Dievu nekā tu savā lielajā spēkā.
Batl-Krīkā, 1869. gada 17. janvārī