Mīļais brāli J.! Kopš atklāsmes, ko man deva piektdienas vakarā 1868. gada 12. jūnijā, pār mani dus liela un svinīga nopietnība. Man rādīja, ka tu nepazīsti pats sevi. Tu neesi saskaņojies ar tavā gadījumā doto liecību un neesi sevi pilnīgi reformējis. Man norādīja uz Jesaju: “Vai tā nav gavēšana, kas Man patīk: atraisīt no netaisnām saitēm, no jūga atsvabināt, spaidītos atlaist vaļā un salauzt ikkatru jūgu? Vai tā nepiederas maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītos, kailu ieraugot, to apsegt un neapslēpties no sava tuvākā?” (Jes.58:6,7) Ja tu tā darīsi, tad saņemsi apsolītās svētības.
Tu vari jautāt: “Kāpēc mēs gavējam un Tu to neuzlūko? Kāpēc apbēdinām savu dvēseli, un Tu to negribi zināt?” (Jes.58:3) Dievs ir norādījis iemeslus, kāpēc tavas lūgšanas nav paklausītas. Tu domāji, ka iemesli atrodami citos, un esi tos apsūdzējis. Bet es redzēju, ka tevī pašā ir pietiekošs daudzums iemeslu. Tev jādara darbs, lai savestu kārtībā savu sirdi. Tev jāsaprot, ka darbam jāiesākas pie tevis. Tu esi apspiedis trūcīgos un sev guvis labumu, izmantojot savā labā viņu vajadzības. Rīkojoties ar līdzekļiem, tu esi bijis skops un (157) netaisns. Tev nav bijis laipnā, cēlā, augstsirdīgā gara, kam vajadzētu raksturot katra Kristus sekotāja dzīvi. Tu esi apspiedis algādzi, nemaksājot pilnu algu. Tu redzēji trūcīgi ģērbtu un smagi strādājošu sievieti, kuru tu zināji esam apzinīgu un dievbijīgu, un tomēr tu sev ņēmi daļu no viņas peļņas, jo to tev bija iespējams darīt. Es redzēju, ka tava nevēlēšanās redzēt un izprast viņas vajadzības, kā arī viņai maksātā mazā alga, - viss ir pierakstīts Debesīs kā Jēzum nodarīta netaisnība Viņa svēto personā. Ko tu esi darījis vienam no šiem vismazākajiem Kristus mācekļiem, to tu esi darījis Viņam. Debesis ir redzējušas visu tavu negodīgumu attiecībā ar tiem, kas kalpojuši tavā namā, un viss būs uzticīgi pierakstīts pret tavu vārdu, ja tu nenožēlosi un nolaupīto neatdosi. Viena nepareiza rīcība nodara tik daudz ļauna, ka gadiem ilgi nav iespējams izlīdzināt; ja pāri darītājs varētu redzēt ļaunuma lielumu un plašumu, tad tas liktu no viņa dvēseles izlauzties moku kliedzienam. Tu esi savtīgs līdzekļu izlietošanā. Brāļa K gadījumā eņģelis norādīja uz tevi un sacīja: “Tieši to, ko jūs esat darījuši vienam no Kristus mācekļiem, jūs to esat darījuši Pašam Jēzum šī mācekļa personā.”
Gadījums, kuru es pieminēju, nav vienīgais. Es gribētu, kaut tu šīs lietas tā redzētu, kā Debesis man to ir atklājušas. Cilvēku prāti nožēlojamā kārtā ir piekrāpti. Kas tev ir vajadzīgs, tā ir Kristus reliģija. Viņš neizpatika pats Sev, bet dzīvoja, lai darītu labu citiem. Tev darāms darbs un nevajadzētu zaudēt laiku, vilcinoties savu sirdi pazemot Dieva priekšā, bet pilnīgi nožēlojot grēkus, noņemt traipus no sava kristīgā rakstura. Tad, nepielaižot vairs tik daudz kļūdu, tu varēsi nodoties svinīgajam citu cilvēku glābšanas darbam.
Ko tev ir devis tas laiks, kas pavadīts darbā, kuram Dievs tevi nav nozīmējis? Ir atstāti iespaidi, ir daudz pārdzīvots, un būs vajadzīgs laiks un daudz darba, lai to visu izdzēstu. Dvēseles maldīsies tumsā, neskaidrībā un neticībā, un (158) dažas nekad vairs nebūs atgūstamas. Ar gavēšanu un nopietnām lūgšanām, ar savas sirds dziļu pārmeklēšanu un stingru sevis pārbaudīšanu noģērb kailu savu dvēseli; neļauj nevienam darbam aizslīdēt garām bez rūpīgas pārbaudes. Tad, sev miris un savu dzīvību līdz ar Kristu apslēpis Dievā, pienes savas pazemīgās lūgšanas. Ja tu netaisnību redzēsi savā sirdī, tad Kungs tevi neklausīs. Ja Viņš tavas lūgšanas būtu klausījis, tad tu būtu paaugstinājies. Sātans stāvēja tev blakus, gatavs visiespaidīgākā veidā izmantot iegūto priekšrocību.
Ak, cik svarīgi ir, lai uzticība mazās lietās raksturotu mūsu dzīvi, lai patiess godīgums iezīmētu visu mūsu rīcību, un lai mēs vienmēr atcerētos, ka Dieva eņģeļi pilnīgi redz katru mūsu darbu, katru mūsu soli. Ar kādu mēru mēs mērojam citiem, ar tādu mums taps atmērots. Tev vienmēr vajadzētu bīties, vai tava rīcība nav netaisna un savtīga. Ar slimību un nelaimi Kungs atņem mums daudz vairāk kā mēs iegūstam, apspiežot nabagus. Taisnais Dievs pareizi novērtē visus mūsu rīcības motīvus un visus mūsu darbus.
Man rādīja brāli un māsu L. Mīlestība uz pasauli ir tā izpostījusi patiesu dievbijību un tā notrulinājusi prāta spējas, ka patiesība nevar atstāt pārveidojošu iespaidu uz viņu dzīvi un raksturu. Pasaules mīlestība aizvērusi viņu sirdis līdzcietībai un citu cilvēku vajadzību ievērošanai, tās gars viņus atšķīris no Dieva. Brāli un māsa, jums darāms darbs, lai jūs atbrīvotos no pasaules netīrumiem un niekiem; jums nopietni jāpūlas pārvarēt savu mīlestību uz pasauli, savu savtīgumu un skopumu. Šie grēki kā lāsts guļ uz Dieva ļaudīm. Man norādīja uz sabiedrību, kurā jūs dzīvojāt pirms pāriešanas uz N. Jūs tur bijāt skopi un prasoši, izmantojot sev par labu katru gadījumu, kur jums radās kāda iespēja. Es jūsu dzīvē centos saskatīt cēlu pašuzupurēšanos un labdarību, bet to nevarēju, jo tāda rakstura darbi bija ļoti reti. (159) Jūsu gaisma spīdēja citu priekšā tādā veidā, ka viņos pamodināja riebumu pret jums un jūsu ticību. Skopums un negodīgums, kas atklājās darbā un sadzīvē tavās attiecībās ar cilvēkiem, ir apkaunojis patiesību. Kaut Dievs tev palīdzētu visu ieraudzīt īstā gaismā un tā ienīdēt šo grēku, kā Viņš to ienīst. Liec savai gaismai tā spīdēt, lai citi redz tavus labos darbus un godā tavu Tēvu, kas ir Debesīs. Dievam nav patikusi tava rīcība, jo to raksturoja savtība. Viņam tā arī vēl tagad nepatīk, un Viņš tevi taisnīgi tiesās, ja tu neatsvabināsies no sava maziskuma gara un nemeklēsi svētošanos caur patiesību. Ticība, ja tai darbu nav, pati par sevi ir nedzīva. Ticība tevi nekad neizglābs, ja to neapstiprinās darbi. Dievs prasa, lai tu būtu bagāts labos darbos, labprāt izdali, esi devīgs un tu krāj mantu par labu pamatu uz nākamo laiku lai dabūtu mūžīgu dzīvību.
Man rādīja, ka tu apspied algādžus, pareizi nesamaksājot viņu darbu. Tu izmantoji apstākļus un nolīgi sev kalpotājus par viszemāko cenu. Tas Dievam nepatika. Tev saviem kalpotājiem vajadzēja maksāt bagātīgi, visu, ko viņi ir pelnījuši. Dievs visu redz un zina. Siržu pārbaudītājs pazīst domas, sirds tieksmes un nolūkus. Katru šādā veidā iegūto dolāru, ja tu to paturēsi, tu pazaudēsi kādā nelaimē vai piemeklēšanā. Tev dienas kārtībā ir bijusi pasaule, pasaule, pasaule. Dvēseles glābšanas jautājums ir stāvējis otrajā vietā. Ak, kaut tu varētu redzēt mūžības gaismā, kā Dievs skatās uz šīm lietām. Tad tu uztrauktos un nepaliktu mierā, līdz visu būtu atdevis atpakaļ.
Tev bija gaisma par veselības reformu, bet tu to nepieņēmi un neīstenoji dzīvē. Tu apmierināji ēstkāri un sniedzi savam zēnam bēdīgu mācību, ļaujot tam ēst, kad vien viņš grib un ko vien vēlas. Savā mīlestībā uz pasauli tu turpināji strādāt ļoti intensīvi. Dieva roka tika atvilkta un tu (160) tiki atstāts pats savam vājumam. Tad jūs abi nonācāt uz kapa malas; tomēr visu mācību, ko Dievs tev vēlējās iemācīt, tu neapguvi. Tu turpināji mīlēt pasauli. Tu neatstāji savu savtīgo peļņas kāri un sīkumaino, negodīgo rīcību. Tu nevērtēji tās būtnes līdzjūtību, laipno gādību un uzmanīgo maigumu, kas par tevi rūpējās tavā slimībā. Ja tu to būtu vērtējis, tad tavās attiecībās pret šo sievieti, kas bijusi tik uzticīga, sīkumainības vietā atklātos cēla labdarība. Tu darīji pāri trūcīgajiem, tu rīkojies netaisni. “Cits izkaisa, un tam vēl krājas; bet cits taupa pārlieku, bet uz trūcību.”(Sal.pam.11:24)
Šīs atklāsmes laikā man likās, ka sātans, vadot uz pasaules mīlestību, ir spējīgs padarīt cilvēkus garīgi tik aklus, ka pat tie, kas sevi sauc par kristiešiem, aizmirst vai pazaudē izpratni par to, ka Dievs dzīvo un ka Viņa eņģeļi pieraksta visu, ko cilvēku bērni dara; ka dzīves ierakstos tiek atzīmēta katra zemiska rīcība, katra sīkumainība. Katru dienu no jauna pierakstiem pievienojas atzīmes par neizpildītu pienākumu, par nolaidību, par savtīgumu, par maldināšanu, krāpšanu vai negodīgumu. Cik daudz ļaunu darbu krājas uz pēdējo dienu! Kad atnāks Kristus, tad “Viņa alga būs pie Viņa, un Viņa atmaksāšana Viņa priekšā.” (Jes.40:10) Viņš katram dos pēc darbiem. Kas gan tad neatklāsies! kā dažiem pārvērtīsies vaigs, kad vēstures lappusēs atklāsies viņu darbi!
“Klausiet mani mīļie brāļi, vai Dievs nav izredzējis šīs pasaules nabagus, kas ticībā ir bagāti un tās valstības mantinieki, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl? Bet jūs nabagiem negodu esat darījuši.” (Jēk.2:5,6) “Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kas saka, ka viņam ir ticība, bet darbu nav? Vai ticība viņu var izglābt? Ja kāds brālis vai māsa būtu kaili un tiem trūktu dienišķās pārtikšanas un ja kāds no jums uz tiem sacītu: ejiet ar mieru, sildieties un paēdiet, bet jūs tiem nedotu, (161) kas miesai vajadzīgs - ko tas palīdz? Tāpat arī ticība, ja tai darbu nav, pati par sevi ir nedzīva.” (Jēk.2:14-17) Tu vari ticēt visai patiesībai, bet ja tās pamatlikumi netiek īstenoti tavā dzīvē, tad tava ticības apliecība tevi neglābs. Sātans tic un dreb. Viņš strādā. Viņš zina, ka laika ir maz, un viņš ir nonācis ar lielu spēku, lai darītu ļaunus darbus saskaņā ar savu ticību. Bet ļaudis, kas atzīst Dievu, savu ticību neatbalsta ar darbiem. Viņi tic, ka laiks ir īss, tomēr tik dedzīgi dzenas pēc šīs pasaules mantām, it kā pasaulei vēl tūkstoš gadus būtu jāpastāv tādai, kāda tā ir.
Daudzu cilvēku rīcību iezīmē savtība. “Bet ja kādam ir šīs pasaules manta un tas redz savu brāli trūkumu ciešam un aizslēdz savu sirdi priekš viņa, kā Dieva mīlestība paliek iekš tāda? Mani bērniņi, lai mēs nemīlējam ar vārdiem, nedz ar mēli, bet darbos un patiesībā. Un pie tam mēs atzīstam, ka esam no patiesības un savas sirdis Viņa priekšā varam klusināt. Jo, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas. Mīļie, ja mūsu sirds mūs nepazudina, tad mums ir drošība pie Dieva. Un, ko vien mēs lūdzam, to no Viņa dabūjam, jo mēs turam Viņa baušļus un darām, kas Viņa priekšā ir patīkams.”(1.Jāņa 3;17-22)
Atbrīvojies no savtīguma un dari pilnīgu darbu priekš mūžības. Izpērc pagātni un svēto patiesību, ka tu atklāti atzīsti, savā tagadējā dzīves vietā vairs nepārstāvi tā, kā tu to darīji tur, kur līdz šim dzīvoji. Lai tava gaisma spīd uz citiem tā, ka tie redz tavus labos darbus un tiktu vadīti godāt mūsu Debesu Tēvu. Stāvu uz paaugstinātās mūžīgās patiesības platformas. Visas laicīgās darba lietas savā dzīvē stingri saskaņo ar Dieva Vārdu.