Māsas F. gadījumā bija veicams liels darbs. Tiem, kas kopīgi lūdza ar viņu, pašiem priekš sevis vajadzēja darīt kādu darbu. Ja Dievs viņu lūgšanas būtu klausījis, tad tas būtu par iemeslu viņu bojā ejai. Slimības, kuras izsaucis (146) sātans, pārvaldot cilvēka prātu, pirms lūgšanām aizlūdzējam vajadzētu ļoti rūpīgi pārbaudīt, lai redzētu vai viņā pašā nav kādi grēki, kas jānožēlo, jāizsūdz un jāatstāj. Ir nepieciešama dziļa dvēseles pazemošana Dieva priekšā un stipra, vienkārša paļaušanās tikai uz Kristus nopelnu. Gavēšana un lūgšana neko nepanāks, ja sirds caur nepareizu rīcību ir attālinājusies no Dieva. “Vai tā nav gavēšana, kas man patika: atraisīt no netaisnām saitēm, no jūga atsvabināt, spaidītus atlaist vaļā un salauzt ikkatru jūgu? Vai tā nepiederas maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītos, kailu ieraugot to apsegt un neapslēpties no sava tuvākā.” (Jes.58:6,7) “Tad tu sauksi un Kungs atbildēs, tu brēksi, un Viņš sacīs: Redzi, še Es esmu. Ja no sava vidus izraidīsi varmācību, mitēsies ar pirkstiem rādīt un nerunāsi ļaunu, un, ja tu izsalkušam atdarīsi savu sirdi un paēdināsi apbēdināto dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā un tava krēsla būs kā dienas vidus; un Kungs tevi vadīs bez mitēšanās un paēdinās tavu dvēseli tuksnesī un stiprinās tavus kaulus. Un tu būsi kā slacināts dārzs un kā ūdens avots, kam ūdens netrūkst.”(Jes.58:6,7)
Kungs prasa sirds darbu, no mīlestības pilnas sirds nākošus labos darbus. Visiem vajadzētu uzmanīgi rūpīgi un ar lūgšanām pārdomāt augstāk minētās rakstu vietas un pārbaudīt savu rīcību un tās motīvus. Dieva apsolījumi mums doti ar paklausības nosacījumu, ja saskaņosimies ar visām šīm prasībām. Pravietis Jesaja saka: “Sauc pilnā kaklā, netaupi, pacel savu balsi kā bazūni un pasludini Maniem ļaudīm viņu pārkāpumus un Jēkaba namam viņa grēkus. Jo tie Mani meklē ik dienas it kā tiem būtu labs prāts pie Manu ceļu atzīšanas. Kā ļaudis, kas darījuši taisnību un nebūtu atstājuši sava Dieva tiesu; (147) tie prasa no Manis taisnības tiesu; tie grib, lai Dievs tiem tuvojas. Kāpēc (tie saka) mēs gavējam un Tu to neuzlūko? Kāpēc mēs mērdējam savu dvēseli un Tu to negribi zināt?” (Jes.58:1-3)
Še pieminēti ļaudis, kas daudz runā par savu ticību, kas raduši lūgt Dievu un kas ar prieku piedalās reliģiskos pasākumos, bet kuriem tomēr ir kāds trūkums. Viņi redz, ka viņu lūgšanas tomēr netiek paklausītas; viņu nopietnās, čaklās pūles Debesis neņem vērā, un tie sirsnīgi jautā, kāpēc Kungs viņiem neatbild. Iemesls nav nevērība no Dieva puses, bet vainīgi ir ļaudis. Runādami par dievbijību, viņi tomēr nenes augļus dievam par godu; viņu darbi nav tādi, kādiem tiem vajadzētu būt. Šādā dzīvē viņi atstāj novārtā skaidri norādītos pienākumus. Ja tos nepilda, tad Dievs nevar paklausīt viņu lūgšanas, jo tādā veidā viņš atņemtu savam vārdam godu.
Aizlūdzot par māsu F, valdīja uzskatu sajukums. Daži bija fanātiski noskaņoti un rīkojās impulsīvi. Viņu dedzība nesaskanēja ar atzīšanu. Daži šinī gadījumā cerēja uz lielām lietām un gavilēja jau pirms uzvaras iegūšanas. Lielā mērā parādījās Jēzus gars: “Nāc man līdzi un skaties uz manu karstumu priekš tā Kunga.” Pašpaļāvīgas drošības vietā šai gadījumā vajadzēja nākt Dieva priekšā ar pazemīgu garu, neuzticoties sev, un ar salauztu un sagrauztu sirdi.
Man rādīja, ka ja lūgšanai par slimnieku ceļš ir skaidrs, tad šis gadījums mierīgā ticībā jānes Kunga priekšā, bet ne ar kādu satraukuma vētru. Vienīgi Viņš pazīst katra atsevišķa cilvēka pagātnes dzīvi un zina, kāda būs tā nākotne. Viņš, Kurš pazīst visu cilvēku sirdis, zina, vai attiecīgais cilvēks pēc izveseļošanās pagodinās Viņa Vārdu vai atkrītot to apkaunos. Viss, ko no mums prasa ir lūgt Dievu par slimnieka dziedināšanu, ja tas ir saskaņā ar Viņa prātu, (148) ticot, ka Viņš dzird mūsu izteiktos pamatojumus un dedzīgās lūgšanas. Ja Kungs redzēs, ka tādā veidā Viņš tiks visvairāk godināts, tad Viņš mūsu lūgšanas paklausīs. Bet pieprasīt Dievam slimnieka dziedināšanu, nepakļaujoties Viņa prātam, nav labi.
Ko Dievs ir apsolījis, to Viņš vienmēr spēja izpildīt, un darbu, ko Viņš uzdevis saviem bērniem, Viņš caur tiem arī var padarīt. Ja tie dzīvos saskaņā ar katru Viņa teikto vārdu, tad pie viņiem piepildīsies visi labi vārdi un apsolījumi. Bet, ja viņu paklausība nav pilnīga, tad lielie un dārgie apsolījumi paliek no tiem tālu un nevar piepildīties.
Viss, ko spējam darīt, lūdzot par slimniekiem, ir viņu labā nopietni saukt uz Dievu un tad šo lietu pilnīgā uzticībā nodot Viņa rokās. Ja mūsu sirdīs ir netaisnība, tad Dievs mūs neklausīs. Ar savu īpašumu Viņš var darīt ko grib. Viņš pagodināsies darbojoties tādos un caur tādiem, kuri Viņam pilnīgi paklausa, tā kā taps zināms, kas ir Kungs un ka viņu darbi darīti Dievā. Kristus saka: “Ja kas Man kalpos, to Mans Tēvs cienīs.”(Jāņa 12:26) Nākot pie Viņa mums vajadzētu lūgt, lai varētu izprast un izpildīt Viņa gribu un lai mūsu pašu vēlēšanās un intereses, pakļaujoties Viņam, it kā pilnīgi pazustu. Mums vajadzētu apliecināt, ka vēlamies, lai notiek Viņa prāts, nevis lūgt, lai Viņš piekrīt mums. Mums ir labāk, ja Dievs ne vienmēr atbild uz mūsu lūgšanām tieši tad un tādā veidā, kā mēs vēlamies. Viņš darīs priekš mums vairāk un labāk, nekā izpildot visas mūsu vēlēšanās; jo mūsu gudrība ir ģeķība.
Mēs esam vienojušies nopietnās lūgšanās pie vīru, sievu un bērnu slimības gultām un esam izjutuši, ka viņi ir atņemti nāvei un atdoti mums, atbildot uz mūsu sirsnīgām lūgšanām. Mēs uzskatījām, ka šādos gadījumos mums jābūt noteiktiem un nepieciešama ticība, jo mums jālūdz nekas mazāks par dzīvību. Mēs neuzdrošinājāmies sacīt: “Ja tas pagodinās Dievu”, bīstoties, ka šādus vārdus varētu izprast kā šaubas. mēs (149) rūpīgi novērojām tos, kas mums tika atdoti it kā no mirušiem. Mēs redzējām, kā daži, sevišķi jaunieši atguvuši veselību, aizmirsa Dievu, pagrima, sagādāja vecākiem un draugiem sāpes un bēdas un apkaunoja tos, kas par viņiem bija lūguši. Viņi nedzīvoja Dievam par godu un slavu, bet ar savu netiklo dzīvi Viņu apsmēja.
Tagad mēs vairs nenorādām Dievam ceļu, ne arī cenšamies panākt, lai Kungs izpildītu mūsu lūgšanas. Mēs lūdzam, lai slimnieks izveseļojas, ja viņa dzīve varētu pagodināt Dievu, tomēr lai notiek Viņa prāts un ne mūsu. Mūsu ticība var būt tieši tikpat stipra un vēl paļāvīgāka, ja bez drudžaina uzbudinājuma savas ilgas atklājam visgudrajam Dievam, un pilnīgā uzticībā visu nododam Viņam. Mums ir apsolījums. Mēs zinām, Viņš mūs klausa, ja lūdzam saskaņā ar Viņa prātu. Mūsu lūgšanas nedrīkst pieņemt pavēles veidu, prasot, lai Viņš izpilda, ko mēs vēlamies.
Ja draudze ir vienprātīga, tad tai būs spēks un stiprums; bet ja daļa jau ir savienojusies ar pasauli un daudzi nodevušies mantkārībai, ko Dievs neieredz, tad Viņš priekš tiem maz var darīt. Neticība un grēks viņus šķir no Dieva. Mēs esam tik vāji, ka nevaram panest lielu garīgu labklājību, lai nepiesavinātos godu sev un par Dieva neparasto svētību iemeslu neuzskatītu savu labumu un taisnību, kad par visu vajadzētu pateikties mūsu līdzcietīgā Debesu Tēva žēlastībai un laipnībai, jo mūsos pašos nav atrodams nekāds labums.
Mums pastāvīgi jāatstāj svētījošs iespaids uz visiem mūsu apkārtnē esošajiem. Šī glābjošā, izdaiļojošā ietekme - bija ļoti vāja. Daudzi ir savienojušies ar pasauli, kļuvuši tās gara un iespaida līdzdalībnieki, un šī draudzība ir šķīrusi viņus no Dieva. Jēzus ir aizgājis dienas gājumu tiem priekšā. Viņi vairs nevar sadzirdēt Viņa balsi., kas dod padomu un biedina. Viņi seko paši savai gudrībai un spriedumam. Tie iet pa ceļu, kas to acīm liekas pareizs, bet kas (150) vēlāk izrādīsies par ģeķību. Dievs nepieļaus, ka Viņa darbu savieno ar pasaulīgu gudrību. Viltīgi, aprēķinātāji pasaules vīri neder vadošajās vietās šinī svinīgajā svētajā darbā. Tiem vai nu jāatgriežas vai jāmeklē cita nodarbošanās, kas atbilst viņu pasauli mīlošajām tieksmēm un nav saistīta ar tādām mūžīgām sekām. Dievs nekad nesadarbosies ar pasaulniekiem. Kristus ļauj katram izvēlēties: Vai tu gribi Mani vai pasauli? Vai tu gribi paciest pārmetumus un kaunu, būt savādnieks citu acīs, čakli dzīties uz labiem darbiem un apliecināt Manu Vārdu, pat ja pasaule tevi ienīst, vai arī izvēlēties cieņu, godu, piekrišanu un ieguvumus, ko dod pasaule un līdz ar to zaudēsi daļu ar mani? ”Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”