Patiesa mīlestība nav stipra, karsta, nevaldāma un trauksmaina kaislība. Tieši otrādi, tā pēc savas dabas ir mierīga, klusa un dziļa. Tā neņem vērā ārieni un balstās vienīgi uz labajām īpašībām. Tā ir gudra, spējīga atšķirt labo no ļaunā, un tās pieķeršanās ir īsta un paliekoša. Dievs mūs izmeklē un pārbauda ar dzīves parastajiem notikumiem. Tieši mazās lietas atklāj sirdī apslēpto. Mazas uzmanības, daudzi sīki gadījumi un nemākslota laipnība kopsummā veido dzīves laimi; bet laipnu, uzmudinošu, sirsnīgu vārdu un mazu uzmanību trūkums palīdz radīt nelaimīgu dzīvi. Beidzot mēs redzēsim, ka sevis aizliegšana, lai darītu labu un sniegtu laimi tiem, kas atrodas ap mums, sastādīs lielu daļu no dzīves ierakstiem Debesīs. Un atklāsies tā patiesība, ka mūsu Debesu Tēvs nosoda cilvēku rūpes par sevi, neņemot vērā citu labumu un laimi.
Brāli B., Kungs strādā priekš tevis, un Viņš tevi svētīs un stiprinās uz taisnības ceļa. Tu saproti patiesības teoriju, un tev vajadzētu apgūt visas tev aizsniedzamās atziņas par Dieva gribu un darbu, lai tu būtu sagatavots atbildīgāka amata ieņemšanai, ja Dievs, redzēdams, ka tu tā labāk varētu pagodināt Viņa vārdu, no tevis to prasītu. Tomēr tev vēl ir jāaug. Tu esi pārāk impulsīvs, pārāk viegli ļaujies apstākļu ietekmei. Dievs tevi labprāt stiprinās, nopamatos un darīs noteiktāku, ja tu nopietni un pazemīgi meklēsi gudrību no Viņa, Kas ir nemaldīgs un ir apsolījis, ka tu nemeklēsi veltīgi.
Mācot patiesību citiem, tev draud briesmas runāt pārāk stingri, ne tādā veidā, ka atbilstu taviem nepilnīgajiem piedzīvojumiem. Tu uzreiz izproti lietu stāvokli un viegli saskati to savstarpējo sakarību. Visi to nespēj, jo nav tā veidoti kā tu. Tu neesi spējīgs pacietīgi un mierīgi nogaidīt, kamēr tie, kas tik ātri visu nesaskata, apsver dotos pierādījumus un liecības. Tev draud briesmas spiest citus uzreiz redzēt tā, kā tu redzi, un izjust tādu pat dedzību un nepieciešamību strādāt, kādu tu izjūti. Ja tavas ieceres nepiepildās, tad tev draud briesmas kļūt mazdūšīgam un nemierīgam, un tev var rasties ilgas pēc pārmaiņas. Tev jāizvairās no vēlēšanās nopelt un sist. Esi tīrs no visa tā, kas ož pēc draudiem, kam ir kas kopējs ar apsūdzošu garu. Dievam nepatīk, ja šis gars parādās kādā no Viņa piedzīvojušiem kalpiem. Dedzība un aizrautība, kas izrotāta ar pazemību un iekšēju greznumu, ir raksturīga jaunatnei? bet jaunietim, kam ir kaut nedaudz gadu piedzīvojumu, brāzmaina dedzība un vainu uzrādošs gars ļoti nepiestāv un citos tas noteikti izraisa pretīguma izjūtas. Nekas cits viņa iespaidu tik ātri neiznīcinās kā šāda izturēšanās. Mierīgs gars, laipnība, iecietība, pacietība, neuztraukšanās, visa panešana, cerība un izturība visās lietās - šie ir augļi, kas (135) atrodami uz skaistā mīlestības koka, kuru audzē Debesis. Šis koks, ja to kops, zaļos mūžīgi. Viņa zari nenokaltīs, viņa lapas nesavītīs. Tas ir nemirstīgs, mūžīgs un to pastāvīgi slacina Debesu rasa.
Mīlestība ir vara. Šajā pamatlikumā ieausts tikumības un saprāta spēks, un tie no mīlestības nav šķirami. Bagātības vara tiecas samaitāt un izpostīt; spēka vara ir stipra ievainot, bet tīras , skaidras mīlestības lielums un vērtība pastāv tās spējā darīt labu un neko citu kā tikai labu. Ko dara no tīras mīlestības, kaut arī cilvēka skatam tas liktos mazs un nicināms, tas tomēr nesīs augļus; jo Dievs vairāk skatās uz to, ar cik lielu mīlestību kāds strādā, nekā uz padarītā darba daudzumu. Mīlestība ir no Dieva. Neatgriezta sirds nevar radīt, nedz dot šo Debesu stādu, kas aug un zeļ vienīgi tur, kur valda Kristus.
Mīlestība nevar dzīvot bezdarbībā, un katra darbošanās to palielina, stiprina un paplašina tās iespaida sfēru. Mīlestība gūs uzvaru tur, kur neko nevar darīt pierādījumi un autoritāte. Mīlestība nemeklē sev peļņu vai atalgojumu; tomēr Dievs ir iekārtojis tā, ka katram mīlestības darbam noteikti sekos liels ieguvums. Pēc savas dabas mīlestība ir tāda, kas visur iespiežas, tās darbība ir mierīga un lēna, tomēr spēcīga un varena savos nolūkos pārvarēt lielus ļaunumus. Savā iespaidā tā ir kausējoša un pārveidojoša un ietekmē grēcinieka sirdi un dzīvi pat tad, kad visi citi līdzekļi būs cietuši neveiksmi. Kur pielietojam prāta, autoritātes vai spēka varu, bet neparādam mīlestību, tur cilvēku jūtas un griba, kurus mēs cenšamies aizsniegt, noskaņojas atraidoši, viņi nostājas sevi aizsargājošā pozīcijā un to pretestība palielinās vēl vairāk. Jēzus ir Miera Lielkungs. Viņš nāca pasaulē, lai Sev pakļautu visāda veida pretošanos un dažādas varas. Viņa rīcībā bija gudrība un spēks, tomēr ļaunuma uzvarēšanai (136) Viņš izlietoja tikai mīlestības gudrību un mīlestības spēku. Neļauj nekam novērst tavas intereses no sava tagadējā darba, līdz Dievs atzīs par labu dot tev citu darbu tajā pat laukā. Nemeklē laimi, jo tā nekad nav atrodama pēc tās dzenoties. Pildi savu pienākumu. Lai uzticība un godīgums iezīmē visu, ko tu dari, un esi ietērpts pazemībā.
“Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem.” (Mat.7:12) Šādai rīcībai sekos labi un svētīgi augļi. “Ar kādu mēru jūs mērojat, jums taps atmērots.” (Lūk.6:38) Šeit rādīti spēcīgi motīvi, kuriem vajadzētu mūs spiest mīlēt vienam otru no šķīstas sirds un dedzīgi. Kristus ir mūsu priekšzīme. Viņš gāja apkārt labu darīdams. Viņš dzīvoja, lai svētītu citus. Visu Viņa rīcību rotāja mīlestība. Mums nav pavēlēts darīt sev to, ko mēs vēlētos lai citi darītu mums; mums jādara citiem tas, ko mēs vēlētos lai citi līdzīgos apstākļos darītu mums. Ar kādu mēru mēs mērosim, ar to vienmēr mums tiks atmērots. Tīra mīlestība savā darbībā ir vienkārša, un tā atšķiras no visiem citiem rīcību ierosinošiem pamatlikumiem. Vēlēšanās atstāt labu iespaidu un mantot citu cilvēku cieņu var izsaukt pareizi nokārtotu dzīvi un bieži vien arī nevainojamu valodu. Pašcieņa var likt mums izvairīties no visa, kas liekas ļauns. Savtīga sirds var veikt augstsirdīgus darbus, var atzīt tagadējo patiesību un ārēji parādīt pazemību un mīlestību, tomēr vadmotīvi var būt maldinoši un netīri; rīcība, kas plūst no tādas sirds var būt bez dzīvības smaržas un patiesa svētuma augļiem, jo tai nav tīras mīlestības spēka. Mīlestību vajadzētu kopt un audzēt, jo tās iespaids ir dievišķīgs.