Mīļais brāli un māsa H. Es atceros, ka redzēju jūsu sejas starp daudzām citām, kuriem jāpadara kāds darbs priekš sevis, pirms tie var tikt svētoti caur patiesību. Jūs satvērāt patiesību, jo redzējāt, ka tā ir patiesība, bet tā jūs vēl nav pārveidojusi. Jūs neesat izjutuši tās svētījošo iespaidu uz dzīvi. Uz jūsu tekas ir spīdējusi gaisma par veselības reformu un pienākumu, kas gulstas uz Dieva ļaudīm šajās pēdējās dienās - būt atturīgiem visās lietās. Jūs, es redzēju, atrodaties to skaitā, kas gribētu būt starp pēdējiem, kas redz gaismu un izlabo savus ieradumus ēšanā, dzeršanā un darbā. Ja patiesības gaismu pieņem un tai paklausa, tad visu to cilvēku dzīvē un raksturā, kas caur patiesību tiek svētoti, notiek pilnīga pārmaiņa un reforma.
Jūsu laicīgais darbs nav labvēlīgs iešanai uz priekšu dievbijīgā dzīvē. Tas jūs kavē pieaugt žēlastībā un patiesības atzīšanā. Tas cilvēku pazemo un padara sliktāku, pastiprina dzīvnieciskās tieksmes. Gara augstākos spēkus pārvar zemākie. Jūsu dabas rupjā, dzīvnieciskā puse pārvalda garīgo. Kas grib sagatavoties pārvēršanai, tiem nevajadzētu kļūt par miesniekiem.
Jūsu ģimene bagātīgi lieto gaļas ēdienus, tāpēc ir nostiprinājušās dzīvnieciskās tieksmes, bet garīgās novājinājušās. Mēs veidojamies no tā, ko ēdam, un galvenokārt pārtiekot no kautu dzīvnieku gaļas, mēs kļūstam to dabas līdzdalībnieki. Jūs esat atbalstījuši sava (61) organisma rupjāko pusi, un smalkākā, jūtīgākā ir novājinājusies. Aizstāvot nodošanos gaļas ēšanai, tu atkārtoti esi teicis: “Lai cik kaitīga tā var būt citiem, man tā nekaitē, jo es to esmu lietojis visā savas dzīves laikā.” Bet jūs neziniet, cik labi jūs justos, ja būtu atturējušies no gaļas ēdienu lietošanas. Kā ģimene jūs esat tālu no tā, lai būtu brīvi no slimībām. Jūs esat lietojuši dzīvnieku taukus, kurus Dievs Savā Vārdā skaidri aizliedz: “Tas lai ir likums mūžam jūsu pēcnācējiem visās jūsu mājvietās, ka jūs neēdiet nekādus taukus, nedz asinis.”(3.Moz.3:17) “Jums arī nepavisam nebūs asinis ēst savās mājās, ne no putniem, ne no lopiem. Ikviens, ka asinis ēd, tam būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm.”(3.Moz.7:26,27)
Jums ir miesas, bet tās nav no laba materiāla. Tuklums jums nāk par sliktu. Ja jūs ikviens piegrieztos ierobežotai diētai, kas jums atņemtu divdesmit piecas vai trīsdesmit mārciņas no liekā svara, tad jūs kļūtu mazāk uzņēmīgi pret slimībām. Gaļas ēdienu lietošanas dēļ gan asinis, gan miesa jums ir sliktas kvalitātes. Jūsu organisms ir tā sakairināts, ka viegli var uzliesmot slimības. Jūs esat sagatavoti akūtai saslimšanai un pēkšņai nāvei, jo jūsu organismam nav spēka pretoties slimībām. Nāks laiks, kad spēks un veselība, ko jūs glaimojoši sev pierakstiet, izrādīsies par vājumu. Galvenais cilvēka mērķis nav pagodināt savu kuņģi. Jums ir dzīvnieciskas vajadzības, kas jāapmierina; bet vai šīs nepieciešamības dēļ visam cilvēkam jākļūst par dzīvnieku?
Saviem bērniem jūs esat klājuši galdu ar neveselīgu uzturu, kas sagatavots neveselīgā veidā. Jūs viņiem esat cēluši priekšā gaļas ēdienus, un kāds ir iznākums? Vai viņi ir jūtīgi un izsmalcināti, ar attīstītu prātu, paklausīgi, apzinīgi un reliģiski noskaņoti? Jūs zināt, ka tā nav, bet ir tieši pretējais. Jūsu dzīves veids ir stiprinājis jūsu dabas (62) dzīvniecisko pusi un novājinājis garīgo. Jūs saviem bērniem esat nodevuši nožēlojamu mantojumu, morāli samaitātu dabu, kas jūsu pārmērīgo ēšanas un dzeršanas ieradumu dēļ ir izvirtusi vēl vairāk. Uz jūsu galda liktais uzturs ir pabeidzis iesākto darbu, padarot viņus tādus, kādi viņi ir. Grēks guļ pie jūsu durvīm. Jūs zināt, ka jūsu bērni nav reliģiski noskaņoti, ka viņi negrib pakļauties ierobežojumiem, bet tiecas uz nepaklausību un jūsu autoritātes necienīšanu. Sevišķi samaitāts ir jūsu vecākais dēls, kura raksturā lielā mērā iezīmējas dzīvnieciskums. Dievišķīgā pēdas viņā tikko vairs saskatāmas. Jūs savus bērnus esat ieradinājuši apmierināt ēstkāri, kad vien tiem gribas un kā tiem patīk. Jūsu priekšzīme viņus mācījusi, ka tie dzīvo, lai ēstu, ka ēstkāres apmierināšana ir gandrīz viss, kādēļ vērts dzīvot. Tevi, brāli H, gaida darbs. Tu esi līdzinājies gulošam vai paralizētam cilvēkam. Ir laiks pielikt vislielākās pūles, lai glābtu savas ģimenes jaunākos locekļus. Tava vecākā dēla iespaids uz tiem ir tikai slikts. Izlabojiet savus ieradumus ēšanā. Nepiemērots, uzbudinošs, kairinošs uzturs stiprina jūsu bērnu dzīvnieciskās tieksmes. No visām ģimenēm, kuras es pazīstu, jūsējai visvairāk vajadzīga atteikšanās no gaļas ēdieniem un taukiem, un mācīšanās gatavot veselīgus ēdienus.
Māsa H ir sieviete, kuras asinis ir samaitātas. Gaļas ēdienu lietošanas dēļ viņas organisms kļuvis ļoti uzņēmīgs pret skrofulozi. Tāpēc, ka jūs ēdat cūkas gaļu, jūsu ģimenei ir sliktas asinis. Māsai H vajag stingri ievērot graudu, augļu un dārzāju diētu, kas pagatavots bez jebkāda veida gaļas vai taukiem. Arī lietojot tikai veselīgu uzturu, būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai jūsu veselības stāvoklis uzlabotos un dzīve izveidotos pareiza. Kas neierobežoti bauda gaļas ēdienus, tiem nevar būt neaptumšotas smadzenes un darbīgs prāts.
(63) Mēs jums ieteicam mainīt dzīves veidu; bet mēs arī brīdinām, lai jūs to darītu saprātīgi. Es pazīstu ģimenes, kas gaļas diētu apmainījuši pret nepilnvērtīgu uzturu. Viņu ēdieni sagatavoti tik slikti, tik nabadzīgi, ka kuņģiem tie ir nepatīkami; un šie cilvēki man ir teikuši, ka veselības reforma viņiem nav piemērota, ka to fiziskie spēki ir samazinājušies. Šeit slēpjas viens no iemesliem, kāpēc daži nesekmīgi pūlas vienkāršot savu uzturu. Viņu uzturs ir pārāk nepilnvērtīgs. Ēdieni tiek pagatavoti bezrūpīgi un vienveidīgi. Vienā maltītē nevajadzētu būt daudz ēdieniem, bet arī visās ēdienreizēs nevajadzētu pasniegt vienus un tos pašus ēdienus. Ēdienus vajadzētu pagatavot vienkārši, tomēr glīti, lai tie ierosinātu ēstgribu. No uztura vajadzētu izslēgt taukus. Tie samaitā katru jūsu gatavoto ēdienu. Ēdiet bagātīgi augļus un dārzājus.
Ēdot mazāk un nevērtīgāku uzturu, daži samazinājuši savus spēkus, nolemj, ka iepriekšējais dzīves veids ir bijis labāks. Organisms ir jāpabaro. Tomēr mēs nekavējamies apliecināt , ka veselībai un spēkam gaļas ēdieni nav vajadzīgi. Ja tos lieto, tad tikai tāpēc, ka samaitātā apetīte to prasa. To baudīšana uzbudina dzīvnieciskās tieksmes un stiprina kaislības. Pieaugot dzīvnieciskām tieksmēm, samazinās intelektuālie un tikumiskie spēki. Dzīvnieku gaļas lietošana veicina miesas svara pieņemšanos un notrulina prāta un gara jūtīgumu.
Vai ļaudis, kas gatavojas kļūt svēti, šķīsti un skaidri, lai tiktu pārcelti Dieva eņģeļu sabiedrībā, turpinās atņemt dzīvību Dieva radījumiem, pārtikt no viņu gaļas, un baudīt to kā kārumu? No tā, ko Dievs man rādījis, varu sacīt, ka stāvoklis izmainīsies un Dieva īpašie ļaudis būs sātīgi un atturīgi visās lietās. Kas lielā mērā (64) pārtiek no gaļas, tie nevar izvairīties no tādu dzīvnieku gaļas lietošanas, kas ir vairāk vai mazāk slimi. Dzīvnieku sagatavošana tirgum dara tos slimus; arī pēc iespējas visveselīgākā veidā sagatavoti, tie tiek pārmocīti un saslimst, kamēr tos aizved līdz tirgum. Šo slimo dzīvnieku gaļā un audos esošās šķiedrā vielas tiek uzņemtas tieši asinīs, kas tās iznēsā pa cilvēka organismu, un rezultātā no tā veidojas cilvēka miesa un audu šķidrās vielas. Tā viss organisms tiek noskaņots zināmā virzienā. Un ja cilvēkam jau iepriekš ir netīras asinis, tad, ēdot šo dzīvnieku gaļu, tās vēl vairāk pasliktinājās. Gaļas ēšana desmitkārt palielina uzņēmību pret slimībām. Pastāvīgi lietojot gaļas ēdienus, samazinās intelektuālie, morālie un fiziskie spēki. Gaļas ēšana izjauc organismā valdošo saskaņu, aptumšo prātu un notrulina tikumiskās jūtas. Mēs jums, mīļais brāli un māsa, sakām, ka visdrošākais ir gaļu nelietot.
Arī tēja un kafija organismam ir kaitīgas. Tēja zināmā mērā izsauc apreibināšanos. Tā iekļūst asinīs un pakāpeniski grauj miesas un gara spēkus. Tā kairina, uzbudina un paātrina dzīvā organisma norises, izraisa nedabīgu darbību, un tāpēc tējas dzērājam rodas iespaids, it kā tēja būtu ļoti derīga, jo tā viņam sniedz spēkus. Tā tomēr nav. Tēja izsmeļ nervu spēkus un stipri tos vājina. Kad tējas radītais iespaids zūd un tās izsauktā palielinātā rosme samazinās. kādas tad ir sekas? Gurdenums un vājums, kas atbilst tējas izsauktajam nedabīgajam spirgtumam. Kad organisms jau ir pārguris un tam vajadzīga atpūta, tad tēja darbojas līdzīgi pātagai un ierosina dabu uz neierastu, nedabīgu rīcību un tā samazina darba un izturības spējas; rezultātā organisma dabīgie spēki izsīkst daudz ātrāk, nekā Debesis bija paredzējušas. Tēja organismam ir indīga. Kristiešiem tā jāatmet. Kafijas iespaids zināmā mērā ir (65) līdzīgs tējai, bet organismā atstātās sekas ir vēl ļaunākas. Tā uzbudina, bet tieši par tik, par cik tā cilvēka spēkus it kā pavairo; pēc tam ir jūtams spēku izsīkums un nogurums. Tējas un kafijas dzērājus var pazīt pēc viņu sejas. Āda kļūst iedzeltena, it kā nedzīva. To sejās nav redzams veselīgs sārtums.
Tēja un kafija organismu nebaro. No šīm vielām iegūtais šķietamais spirgtums nāk pēkšņi, pirms kuņģis tās ir pārstrādājis. Tas rāda, ka sajūta, ko šo kairinošo vielu lietotāji sauc par spēka pieplūdumu, izsauc uzbudinātie kuņģa nervi, ka kairinājumu pārraida tālāk uz smadzenēm, un tās savukārt liek pastiprināti darboties sirdij un rada īslaicīgu enerģijas pieplūdumu visam organismam. Viss tas ir neīsts spēks, kura saņemšana mums nāk par sliktu. Dabīgajam spēkam šīs vielas nedod it neko.
Tējas dzērāju tālākais ieguvums ir galvas sāpes, bezmiegs, paātrināta sirds darbība, gremošanas traucējumi, nervozitāte un daudzi citi ļaunumi. “Brāļi, tāpēc es jūs lūdzu caur Dieva apžēlošanu, ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; tā lai ir jūsu prātīgā kalpošana Dievam.”(Rom.12:1) Dievs prasa dzīvu upuri, ne mirušu vai mirstošu. Kad aptversim Dieva prasības, tad redzēsim, ka Viņš no mums prasa sātību visās lietās. Mūsu radīšanas nolūks ir pagodināt Dievu mūsu miesā, garā, kas pieder Dievam. Kā tas iespējams, ja nododamies ēstkārei? Ja kaitējam saviem garīgajiem un tikumiskajiem spēkiem? Dievs prasa, lai mēs savas miesas nodotu par dzīvu upuri. Tātad mums uzlikts pienākums saglabāt savas miesas vislabākajā veselības stāvoklī, lai mēs varētu izpildīt Viņa prasību: “Tāpēc, vai ēdat vai dzerat un ko vien dariet, to visu dariet Dievam par godu.” (1.Kor.10:31)