Mīļais brāli un māsa H., es jau agrāk biju nodomājusi jums rakstīt. Kunga dotajai gaismai atkal ataustot manā atmiņā, mani sevišķi ietekmēja dažas lietas, kad es stāvēju ļaužu priekšā. Es cerēju, ka jūs vēl paliksiet arī uz nākošo sapulci un ka iesākto darbu varēs turpināt. Tomēr žēl, ka brāļi, nākot uz konferenci, visā visumā nesaprot, cik svarīgi ir iepriekš uz sapulci sagatavoties. Kur jau pirms atbraukšanas vajadzēja svētoties Dievam, viņi, sanākuši kopā, tikai gaida, lai viņiem darāmais darbs tur ātrāk tiktu pabeigts. Sev līdzi viņi paņem savu mājas dzīvi, un atstātās lietas tiem liekas vērtīgākas un svarīgākas par sirds sagatavošanu uz Kunga atnākšanu. Tāpēc visi aiziet tādi, kādi atnākuši, nemaz nekļūstot labāki. Šādu sanāksmju apmeklēšana saistīta ar lieliem izdevumiem, un, ja atbraucēji negūst nekādu labumu, tad viņi ir cietuši zaudējumu. Bez tam tiem, kas izjūt nastu strādāt pie šādiem cilvēkiem, viņi darbu padara ļoti grūtu. Mūsu ļaudis konferenci atstāj pārāk ātri. Mēs būtu redzējuši Dievu darbojamies ar sevišķu spēku, ja visi būtu palikuši un iesaistījušies darbā.
Māsa H man ir vēsts priekš tevis. Tu atrodies tālu no (56) Dieva valstības. Tu mīli šo pasauli; un šī mīlestība tevi ir darījusi aukstu, savtīgu, pārāk daudz prasošu un skopu. Tavu interešu lielais mērķis ir spēcīgais un varenais dolārs. Cik maz tu zini, kā Dievs raugās uz cilvēku tavos apstākļos. Tu sevi briesmīgi pievil. Tu esi pieskaņojusies pasaulei, bet ne pārvērtusies caur sava prāta atjaunošanos. Tava dzīve lielā mērā ir savtīguma un pašmīlības priekšzīme. Tu neesi pārvarējusi sava rakstura nelaimīgo trūkumu. Ja šī vaina netiks dziedināta, tu pazaudēsi Debesis, un arī šeit tava laime būs stipri sabojāta. Tāds stāvoklis ir jau pašlaik. Tumšais mākonis, kas tev seko, apēnojot tavu dzīvi, kļūs arvien lielāks un melnāks, līdz visas debesis būs apmākušās. Tu varēsi griezties pa labi un tur nebūs gaismas, un arī pa kreisi tu neredzēsi neviena stara.
Tu pati sev sagādā grūtības, kur tādu nemaz nav, jo tu nestāvi pareizi. Tu neesi nodevusies, neesi svētījusies Dievam. Tavs sūdzošais sīkumainais gars dara tevi nelaimīgu un nepatīk Dievam. Visā savas dzīves laikā tu esi domājusi par sevi un esi centusies darīt sevi laimīgu. Tas ir nožēlojams darbs, kas neatmaksājas. Jo vairāk tu šai virzienā ieguldīsi, jo smagāks būs zaudējums. Jo mazāk tu sev kalposi, jo vairāk iegūsi. Tu esi svešiniece neprasošai, nesavtīgai mīlestībai, un kamēr tu nesaskatīsi, ka šīs dārgās īpašības trūkums tiešām ir grēks, tikmēr tu arī nevarēsi būt čakla tās izkopšanā.
Tu mīlēji savu vīru un apprecējies ar viņu. Tu zināji, ka apprecoties ar viņu tu apņemies būt māte viņa bērniem. Bet šai ziņā es tevī redzēju trūkumu. Tu esi ļoti nepilnīga. Tu nemīli sava vīra bērnus, un, ja nenotiks pilnīga pārmaiņa, pamatīgs reformas darbs tevī un tavā bērnu audzināšanas veidā, tad šie vērtīgie dārgakmeņi aizies bojā. Mīlestība un sirsnība nav tavas audzināšanas (57) daļa. Vai man teikt tev patiesību un, to darot, kļūt par tavu ienaidnieku? Tava savtība ir pārāk liela un dziļa, lai tu mīlētu citas sievietes bērnus. Man rādīja, ka tava savienošanās nebūs laimīga un netiks svētīta ar spēku, dzīvību un veselību, un Dieva Gars tevi atstās, ja tu sevi nepārmeklēsi un neizlabosi to, kas ir tik nepareizs. Kā tavs savtīgums liek novīst un iet bojā jaunajām sirdīm ap tevi, tā zem Dieva lāsta nīks tavas savtīgās mīlestības un savienošanās bērni. Un ja tu savu savtīgo gājumu vēl turpināsi, tad Dievs piemeklēs tevi vēl vairāk un vienu pēc otra atņems tev tavus elkus, līdz tu Viņa priekšā pazemosi savu lepno, savtīgo un nesavaldīto sirdi.
Es redzēju, ka Dieva dienā tev būs jādod briesmīgs norēķins par savu neizpildīto pienākumu. Šo mīļo bērnu dzīvi tu padari ļoti rūgtu, sevišķi meitenei. Kur ir sirsnība , mīloši glāsti un pacietīga lēnprātība? Tavā nesvētajā sirdī ir vairāk naida nekā mīlestības. No tavām lūpām biežāk atskan pārmetumi nekā uzslavas vai iedrošinājuma vārdi. Tavs izturēšanās veids, tavs skarbums un nelīdzjūtība šo jūtīgo meiteni ietekmē tāpat kā postoša krusa maigu stādu; tā liecas zem katra brāziena, līdz viņas dzīve būs izpostīta un pilnīgi salauzta un satriekta.
Pateicoties tavām valdīšanas metodēm, izsīkst mīlestības, cerības un līksmības kanāls tavos bērnos. Meitenes sejā skaidri iezīmējas skumjas, tomēr tevī tās nemodina līdzjūtību un maigumu, bet gan tikai nepatiku un nepacietību. Ja vien tu vēlētos, tu spētu panākt, lai meitenes sejā starotu dzīves prieks un laime. “Vai Dievs to neredz? Vai Viņš to nezin?”- šos vārdus sacīja eņģelis. Tāpēc viņš tevi piemeklēs. Tu labprātīgi uzņēmies šo atbildību, bet sātans izmantoja sev par labu tavu nelaimīgo, nemīlamo un nemīlošo raksturu, tavu pašmīlību, skopumu, tavu savtīgumu, un tagad tas redzams visā savā kroplumā, nelabots un neapspiests, saistot tevi it kā ar tērauda važām. Bērni lasa mātes sejas (58) izteiksmi, viņi redz, vai tā pauž mīlestību vai nepatiku. Tu nezini, ko tu dari. Vai šī mazā, skumjā seja, smagās nopūtas, kas izlaužas no nospiestās sirds, ilgojoties pēc mīlestības, neatmodinās līdzjūtību? Nē, ne tevī. Tas viss bērnu vēl vairāk attālina no tevis un palielina tavu nepatiku.
Es redzēju, ka tēvs nav izpildījis savu uzdevumu. Dievam nepatīk viņa nostāja. Cits cilvēks ir nozadzis tēva sirdi, ka tā nekvēlo priekš tiem, kas ir asinis no viņa asinīm un kauli no viņa kauliem. Brāli H, tavas sprieduma spējas ir visai nepilnīgas. Kā mājas galvai tev vajadzēja stāvēt savā vietā un nepieļaut to, kas ir noticis. Tu redzēji, ka stāvoklis mājā nav pareizs un reizēm juties norūpējies, bet, baidoties izsaukt savas tagadējās sievas nepatiku un nelaimīgu strīdu ģimenē, tu klusēji, kad tev vajadzēja runāt. Tu neesi tīrs šinī lietā. Taviem bērniem nav mātes, kas tos aizstāvētu, kas ar saprātīgiem vārdiem tos pasargātu no rājieniem.
Tavi bērni un visi citi bērni, kas pazaudējuši māti, vienīgo cilvēku, kam krūtīs pukst mātes mīlestība, ir piedzīvojuši tādu zaudējumu, ko nekad, nekad nav iespējams atvietot. Bet, ja kāda sieviete iedrošinās nostāties mātes vietā šādam bēdu nomāktam pulciņam, tad uz tās pleciem gulstas divkārša rūpju nasta, lai, ja tas ir iespējams, būtu vēl mīļāka, vēl atturīgāka rājienos un draudos, kāda būtu bijusi īstā māte, lai tādā veidā šim mazajam pulciņam atvietotu zaudējumu. Tu, brāli H, esi bijis it kā aizmidzis. Ieslēdz savus bērnus savā sirdī, apņem tos ar sargājošām rokām, parādi tiem maigu mīlestību. Ja tu to nedarīsi, tad pret tavu vārdu būs rakstīts; “Atrasts par vieglu.”
(59) Darbs darāms jums abiem. Uz visiem laikiem beidziet kurnēt. Brāli …, nepieļauj, ka tavas sievas skopais, sīkumainais, savtīgais gars kontrolē tavu rīcību. Tu esi dzēris no tā paša gara, un jūs abi esiet aplaupījuši Dievu. Uz jūsu lūpām ir sūdzēšanās par nabadzību, bet Debesis zina, ka tie ir meli; tomēr visi jūsu vārdi var pārvērsties par patiesību - jūs tiešām kļūsiet nabagi, ja turpināsiet kopt mīlestību uz pasauli, kā jūs to līdz šim esat darījuši. “Vai gan cilvēks Dievu var apkrāpt, kā jūs Mani apkrāpjat? Un jūs sakāt: kā mēs Tevi apkrāpjam? Ar desmito un ar cilājamo upuri. Tāpēc jūs esat ar lāstu nolādēti.”(Mal.3:8,9) Aizdzen šo lāstu, cik ātri vien iespējams.
Brāli H, kā Dieva namturis raugies uz Viņu. Viņam tev jādod norēķins par savu namturību, bet ne sievai. Līdzekļi, kas tavās rokās, pieder Dievam. Viņš tos ir tev tikai uz kādu laiku aizdevis, lai tevi pārbaudītu, lai redzētu, vai tu gribi būt bagāts labos darbos, labprāt izdalīt, būt devīgs, krāt sev mantu par labu pamatu uz nākamo laiku, ka tu dabū mūžīgo dzīvošanu.(1.Tim.6:18,19) Dievs atprasīs savu īpašumu ar augļiem. Kaut Viņš tev palīdzētu sagatavoties uz tiesas dienu. Sit sevi krustā. Lai Dieva Gara dārgais jaukums mājo jūsu sirdīs. Bēdziet no pasaules un tās samaitājošām kārībām. “Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Jo, kas pasauli mīl, tajā nav Tēva mīlestības.”(1.Jāņa 2:15) Ja jūsu ticības apliecība būtu tik augsta kā debesis, un jūs tomēr esat savtīgi un pasauli mīloši, tad jums nevar būt nekāda daļa Dieva valstībā kopā ar sevi nododošām, šķīstām un svētām būtnēm. “Kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.”(Mat.6:21) Tad jūs runāsiet par Debesīm, par mūžīgo dzīvību un nevīstošo vainagu. Ja jūs savu mantu ieguldiet šīs zemes pasākumos, tad jūs runāsiet par pasaules lietām, rūpēsieties un uztrauksieties par zaudējumiem un peļņu. “Ko tas cilvēkam palīdz, ja viņš iemanto visu pasauli, un tam tomēr dvēsele zūd? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?”(Mat.16:26)
(60) Priekš jums ir gaisma un pestīšana, ja jūs tikai sapratīsiet, ka tā jums jāpieņem, vai arī jāiet bojā. Jēzus var pilnīgi izglābt. Tomēr, māsa H, ja Dievs jebkad caur mani ir runājis, tad tu sevi briesmīgi pievil un tev pilnīgi jāatgriežas vai arī tu nekad nebūsi to skaitā, kas gājuši caur lielām bēdām un mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši Jēra asinīs.