Lasiet Jesajas 1. nodaļu: “Un kad jūs savas rokas izpletiet, Es apslēpju Savas acis no jums, un kad jūs daudz lūgšanas turiet, tomēr Es neklausu, jo jūsu rokas ir asiņu pilnas. Mazgājaties, šķīstieties, atmetiet savus ļaunos darbus no Manām acīm nost, nedariet vairs ļauna. Mācieties labu darīt, meklējiet tiesu, atvieglojiet apspiesto (atgrieziet varas darītāju), izdodiet bāreņiem tiesu, aizstāviet atraitni. Tad nāciet nu, tiesāsimies, saka Kungs: kad jūsu grēki būtu sarkani kā asinis, tomēr tie taps balti kā sniegs, un kaut arī tie būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs tāpat kā vilna. Ja jūs gribēsiet un klausīsiet, tad jūs ēdīsiet zemes labumu Bet, ja jūs liedzaties un turaties pretī, tad jūs no zobena tapsiet aprīti, jo Kunga mute, to runājusi.”(15.-20.p.)
Man rādīja, ka Kristus, Uzticīgā Liecinieka, pieminētais zelts, kam jābūt mums visiem, ir ticība, kas savienota ar mīlestību, pie tam mīlestība ir pārsvarā. Sātans pastāvīgi strādā, lai iztukšotu Dieva ļaužu sirdis no šīm dārgajām dāvanām. Visi ir iesaistīti dzīves spēlē. Sātans labi zina, ka ja viņam izdosies atņemt mīlestību un ticību un tās aizvietot ar savtību un neticību, tad viņš pratīs (37) pievilt un drīz vien izdzēsīs arī visas vēl atlikušās vērtīgās rakstura īpašības, un spēle būs zaudēta.
Mani mīļie brāļi, vai jūs ļausiet sātanam piepildīt savu domu? Vai jūs padosities un zaudēsiet spēli, kurā jūs vēlaties iegūt mūžīgo dzīvību? Ja Dievs vispār ir runājis caur mani, tad tikpat noteikti un droši kā stāv Dieva tronis, sātans jūs pārvarēs un jūs neuzvarēsiet, ja jūs pilnīgi nepārvērtīsieties. Atkal jāatgūst mīlestība un ticība. Vai gribat uzsākt cīņu no jauna un atgūt dārgās dāvanas kuru jums gandrīz nemaz vairs nav? Jums jāpūlas dedzīgāk, neatlaidīgāk un nenogurstošāk, kā jūs jebkad esat pūlējušies. Nav tikai jālūdz vai jāgavē, bet ir jāpaklausa, jāatsakās no savtības, un gavēnim jābūt tādam, kādu Dievs to ir paredzējis, kādu Viņš var pieņemt. Daudzi jutīsies apbēdināti, ka es tik skaidri esmu runājusi, bet tā es arī turpināšu rīkoties, ja Dievs man liks nest šo nastu.
Dievs prasa, lai tie, kas ieņem atbildīgas vietas, svētītos un pilnīgi nodotos darbam; jo, ja viņi rīkojas nepareizi, tad arī ļaudis jūtas brīvi sekot to piemēram. Ja ļaudis rīkojas nepareizi un vadītāji nepareizību nenorāj, tad tas nozīmē, ka viņi piekrīt šīm nepareizībām un grēks gulstas uz viņiem, tāpat kā uz vainīgajiem. Kas ieņem atbildīgas vietas, tiem vajadzētu būt dievbijīgiem vīriem, kas pastāvīgi izjūt uz sevi gulstamies darba nastu.