Raudzīšanās uz sevi vienmēr veicina šķiršanos no Dieva un pārtrauc ikbrīža paļaušanos uz Viņu.
Vai jūs atceraties, kā pirmo reizi mācījāties vadīt automašīnu? Jums bija jāiegaumē daudzas lietas, vai ne? Jums bija jāvēro spidometrs un degvielas līmeņa rādītājs, jāskatās aizmugurējā spogulī un arī jāredz ceļš priekšā, jāpamana visdažādākās ceļazīmes un citas automašīnas uz ceļa, vienlaicīgi dzirdot instruktora norādījumus. Ir ļoti iespējams tik ļoti iegrimt braukšanas mehānisma detaļās, ka jūs aizmirstat pašu galveno likumu: skaties, kur tu brauc! Kad jūs neskatāties, kur braucat, jūs nevarat nonākt tur, kur esat plānojuši.
Kad es mēģināju iemācīt braukt vienai no savām meitām, mēs nogriezāmies ap stūri un galu galā nonācām baznīcas zālājā. Tas gluži nebija plānotais ceļamērķis. Bet mēs braucām atpakaļ un mēģinājām atkal; beidzot pienāca diena, kad viņa brauca pietiekami labi, lai iegūtu tiesības. Bet viena lieta ir nemainīga: ir vajadzīgs kas vairāk par vadītāja apliecību, lai braukšana būtu droša. Ja jūs pārāk intensīvi vērojat garām slīdošo ainavu vai citas automašīnas uz ceļa, vai arī dažādās lietas uz paneļa, nepaies ilgs laiks, pirms jūs nobrauksit no ceļa. Ja jūs vērosit sevi spogulī un koncentrēsit uzmanību tur, nevis uz ceļu, jums būs nepatikšanas.
Dažreiz, kad mēs kļūstam par kristiešiem, mums ir tās pašas problēmas, kas jaunajiem autovadītājiem. Mēs aizraujamies ar mehānismu. Mēs nepārtraukti vērojam sevi, lai redzētu, kā mums sokas. Mēs skatāmies uz citiem, lai redzētu, kā klājas viņiem. Garām slīdošā ainava, mūsu dzīves patīkamās lietas un pārbaudījumi novērš uzmanību. Un nepaiet ilgs laiks, kad mēs attopamies grāvī, garīgā grāvī. Tas ir likums, ka katru reizi, kad novēršam savu skatienu no Kristus un koncentrējamies uz ko citu, mēs noejam no ceļa.
Kad prāts kavējas pie sevis, tas tiek novērsts no Kristus, mūsu dzīvības un spēka avota. Sātans pastāvīgi mēģina novērst mūsu uzmanību no Glābēja, tādā veidā pārtraucot dvēseles savienību un sadraudzību ar Viņu.
Katru reizi, kad sātanam izdodas novērst mūsu uzmanību no Kristus, ir nenovēršami, ka mēs krītam, ciešam neveiksmi un grēkojam. Mūsu uzmanībai jābūt vērstai uz Dievu, un, kamēr vien mēs skatāmies uz Viņu, tikmēr esam drošībā. Bet, kad mēs tā vietā raugāmies uz sevi, mēs ieņemam Dieva vietu. Un, kad cilvēks tā izdara, viņš ir tieši tur, kur sātans vēlas viņu redzēt.
Pēteris šo patiesību atklāja visai dramatiskā veidā naktī, kad bija laivā uz ezera. Tas ir atspoguļots Mateja 14:28–30. Iepriekšējā dienā Jēzus bija pabarojis 5000 cilvēku, un šķita, ka uz zemes ir nolaidušās Debesis. Bet tieši tad, kad viss šķita ritam nevainojami, Jēzus aizsūtīja mācekļus projām, uz ezera otru krastu, un tajā brīdī viņi bija ļoti neapmierināti ar savu Kungu.
Sākās vētra, un mācekļi baidījās par savu dzīvību. Bet Jēzus atnāca pie viņiem, iedams pa ūdens virsmu, un Pēteris teica: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu. Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus. Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”” (Mateja 14:28–30)
Tik ilgi, kamēr māceklis nenovērsa acis no Kristus, viņš bija drošībā. Bet tad, kad viņš skatījās uz viļņiem un atpakaļ uz laivu, lai pārliecinātos, ka visi pārējie to redz, viņš sāka grimt.
Iepriekšējā tēzē es runāju par diviem veidiem, kā iespējams palikt kopā ar Kristu. Mēs izpētījām, ko nozīmē katru dienu dzīvot Kristū, uzturot pastāvīgas attiecības ar Viņu, salīdzinājumā ar dzīvošanu paļāvībā ik mirkli. Kad mēs novēršam savas acis no Kristus, tiek salauzta šī mirkļa paļāvība, nevis ikdienas dzīve kopā ar Viņu.
Kad mēs krītam, ciešam neveiksmi un grēkojam, mums ir jānāk pie Kristus un jālūdz nožēla un piedošana. Bet mūsu mūžīgo likteni nenosaka acumirkļa kļūdas. Ja cilvēks, kurš katru dienu dzīvo Dievā (pastāvīgās ikdienas attiecības), noiet no takas; ja viņš uz mirkli novērš skatu no Jēzus (palikšana Jēzū ik mirkli), tas nav tāpēc, ka viņš apzināti grēkotu, jo tad, kad viņš ierauga savu kļūdu, viņš atkal pagriežas un raugās uz Jēzu. Tas, ka viņš ir pieļāvis šos maldus, neliek viņam būt mazāk svarīgākam Dieva acīs.