Izaugsme nav panākama ar centību.
Mans mērķis bija sasniegt sešu pēdu garumu. Bet īsti labi ar tā sasniegšanu nevedās — es biju tikai trīs pēdas un sešas collas garš! Vēlāk, kad man astotajā klasē fotografējoties bija jāstāv pirmajā rindā kopā ar meitenēm, tas bija vairāk, nekā varēju izturēt! Kādu dienu šķita, ka ir pienācis īstais laiks sev palīdzēt izaugt.
Es devos uz virtuvi, nostājos pret durvīm, turēju lineālu sev virs galvas un izdarīju atzīmi. Tad es izskrēju pagalmā un, cik vien ilgi varēju, karājos pie staba, kam bija piestiprināta veļas aukla. Tad es iesteidzos atpakaļ un atkal veicu mērījumus. Kāda vilšanās! Tas nemaz nebija līdzējis!
Jēzus teica: “Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” (Mateja 6:27) Jūs nevarat izaugt, cenšoties to izdarīt. Patiesībā ir tā: jo vairāk jūs cenšaties augt, jo mazāk jūs augat. Ja es būtu pavadījis visu laiku, karādamies pie staba, es ne tikai nebūtu sasniedzis sešu pēdu garumu, bet nepaietu sevišķi ilgs laiks, līdz es atrastos sešas pēdas zem zemes!
Augi un ziedi aug nevis tāpēc, ka paši sevi aprūpētu, ne satraukuma vai pūļu dēļ, bet saņemot to, ko Dievs ir nodrošinājis viņu dzīvības uzturēšanai. Bērns ar satraukumu vai savu spēku neko nespēj pielikt savam augumam. Arī jūs to nevarat izdarīt garīgajā izaugsmē.
Pat mazi bērni izprot augšanas principu. Jūs viņiem varat pajautāt: “Ko jūs labāk darītu: augtu vai ēstu?”
Nepaiet sevišķi ilgs laiks, līdz viņi to saprot. Ja viņi centīsies augt, tie neizdarīs nedz vienu, nedz otru. Bet, ja bērni ēdīs, viņi paveiks abas lietas.
Vai jūs interesē augt garīgi? Jūs nevarat augt, koncentrējoties uz augšanu. Droši vien nekas garīgai izaugsmei netraucē vairāk kā centieni katru mīļu brīdi pārbaudīt augļus. Veids, kā augt, ir ēšana — piedaloties Dzīvības Maizes un Dzīvības Ūdens baudīšanā. Tas, kurš piedzīvo visātrāko izaugsmi, ir tas, kurš novērš uzmanību no sevis un koncentrējas uz mūsu Taisnīgo Pestītāju. Tas, kura augšana ir aizkavējusies, ir cilvēks, kurš pavada visvairāk laika, mēģinādams augt.
Daudziem cilvēkiem ir pārliecība, ka garīgā jaunpiedzimšana nāk no Dieva, bet garīgā dzīve ir viņu pašu atbildība. Daudzi ir pārliecināti, ka daļa darba tiem jāveic vieniem pašiem. Viņi ir uzticējušies Kristum, lai Viņš piedotu grēkus, bet tagad šie ļaudis saviem spēkiem meklē, kā pareizi dzīvot. Bet katrs šāds mēģinājums cietīs neveiksmi. Jēzus ir teicis: “Bez Manis jūs ne nieka nespējat darīt.” (Jāņa 15:5) Mūsu izaugsme žēlastībā, mūsu prieks, mūsu noderīgums — visas šīs lietas ir atkarīgas no mūsu saiknes ar Kristu. Tikai ik dienas, ik stundas paliekot kopā ar Viņu, mēs spējam augt žēlastībā. Viņš ir ne tikai mūsu ticības Autors, bet arī tās Noslēgums.
Vai jūsu mērķis ir sasniegt “Kristus diženuma pilnības mēru”? (Efeziešiem 4:13) Jūs nekad nesasniegsit šo mērķi, pārnestā nozīmē karājoties pie kāda garīga veļas auklas staba. Nav iespējams žēlastībā augt, izmantojot mūsu nevarīgos mēģinājumus. Izaugsme ir dāvana. To saņem, esot sadraudzībā ar Kristu, attiecībās ar Viņu. Cilvēks nekad pats sev nevarēs iegūt to, ko viņam ir solījis Dievs.
Vai jūs kādreiz domājat par to, vai augat? Ir viens drošs veids, kā to noskaidrot. Pārbaudiet, vai jūs ēdat! Ēšana vienmēr nosaka augšanu.