Kristus ir taisnošanas likuma, nevis bauslības noslēgums.
Pēdējos gados ir krasi pieaudzis pieejamo Bībeles tulkojumu skaits. Bieži vien, salīdzinot vārdu izvēli dažādos tulkojumus, var iegūt labāku izpratni, ko nozīmē kāds konkrēts Bībeles teksts.
Es izmantošu Vendena revidēto standartversiju. Šajā tulkojumā Romiešiem 9:30–10:4 mēs lasām: “Kāds ir secinājums? Pagānu tautas, kas nav aktīvi strādājušas, lai ražotu augļus, tos tomēr ir ievākušas. Un tā ir patiesība! Bet Israēls, kas ļoti pūlējās, lai šos augļus iegūtu, beigu beigās nav ievācis nevienu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi to centās paveikt pašu spēkiem. Brāļi, mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Viņi nav izpratuši, kāds ir Dieva piedāvātais veids, lai augļi varētu ienākties. Tie labāk izvēlējušies paši savus ceļus un nav gājuši pa Dieva piedāvāto taku. Jo kopā ar Kristu ikvienam, kurš tic, vairs nav nepieciešams smagi pūlēties, lai viņš varētu ievākt augļu ražu.”
Ir grūti tulkot Bībeli. Izmēģiniet to ar kādu iemīļotu Bībeles tekstu, un tad redzēsim, kā jums veiksies!
Vēstules romiešiem 9. un 10. nodaļā Pāvils ataino pārpratumu, kāds Israēla tautai bija radies par iespēju iegūt taisnošanas augļus. Viņi neizprata Dieva metodes un tādējādi izstrādāja savas, kuras nebija iedarbīgas. Viņi bija ieguldījuši daudz pūļu, un Pāvils to atzina. Bet viņu pūles bija veltīgas, jo tās bija ieguldītas nepareizajā lietā.
Runājot par likumu, šķiet, ka parādās divi ekstrēmi domāšanas virzieni. Pirmais ir šāds: “Ja likums ir labs, visi sūri un grūti strādāsim, lai tam paklausītu.” Rezultāts tādā gadījumā ir burta kalpība un neīsta paklausība. Otrā galējība ir: “Ja mums nav jāpūlas, lai ievērotu likumu, nav nepieciešams pat censties to darīt.” Tās rezultāts ir antinomiānisms (uzskats, ka Evaņģēlijā paustā žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot morāles bauslību) un neīsta paklausība. Abas galējības beidzas ar vienu un to pašu kļūdu.
Bet taisnošana, kas saņemama ticībā Kristum, ietver sevī labas vēstis — patiesa paklausība ir iespējama, bet to nevar iegūt ar cilvēciskām pūlēm. Pareizi izprasta taisnošana tikai ticībā Jēzum Kristum novērš gan burta kalpību, gan dzīvi nelikumībā.
Nepārtraukti uzturot attiecības un sadraudzību ar Kungu Jēzu, mēs sākam daudz dziļāk izprast un novērtēt mīlestību un laipnību, ko esam no Viņa saņēmuši. Un tiklīdz mums ir veselīgs skatījums uz Dieva mīlestību, vairs nebūs iemesla šo īpašību pārprast. Kristus nav likuma beigas; Viņš vienkārši pārtrauc mūsu pašu bezjēdzīgos mēģinājumus ievērot likumu. Ja mums būs ticības attiecības ar Viņu, mēs spēsim to paveikt no sirds. Labie darbi sekos kā ticības ziedi un augļi. Kristus taisnīgums izpaudīsies labi sakārtotā dzīvē un dievbijības pilnās sarunās.
Pēdējā pārbaude, kā noteikt, vai cilvēks dzīvo saskaņā ar Dieva likumu, ir jautājums, vai viņš dzīvo ticības attiecībās ar Kristu tā, ka likums ir ierakstīts viņa sirdī. Ja mēs atzīstam Dieva likuma prasības un patiesību, ka paši nespējam to ievērot, mūsu vienīgā izvēle ir nākt pie Kristus un lūgt Viņa taisnošanas dāvanu.