Patiesas paklausības spēks nav rodams bauslībā. Sinaja kalnam nav nozīmes bez Golgātas.
Loģikai pašai par sevi nav nekādas varas. Zinātne bez šaubu ēnas ir pierādījusi, ka starp smēķēšanu un plaušu vēzi pastāv noteikta saistība. Statistika par ceļu satiksmes negadījumiem liecina, ka dzeršana un sēšanās pie stūres ir ļoti bīstama kombinācija ne tikai jūsu veselībai, bet arī to cilvēku veselībai un dzīvībai, kas ir jums apkārt. Ir pierādīts, ka līmes ostīšana, kokaīna šņaukšana, “zālītes” smēķēšana un LSD sūkāšana rada neatgriezeniskas izmaiņas smadzenēs un apdraud dzīvību. Tomēr liela daļa Amerikas pilsoņu turpina smēķēt, lietot alkoholu un narkotikas.
Kaut arī ir veiktas patērētāju aptaujas, kas atkal un atkal pierāda, ka “ātrais ēdiens” nav īpaši veselīgs, ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes ir viena no visstraujāk augošajām uzņēmējdarbības jomām pasaulē. Mēs esam pierādījuši, ka gaisa un ūdens piesārņojums apdraud nākamo paaudžu dzīvību. Bet mēs turpinām izmantot lietas, kas izraisa piesārņojumu. Lai gan pastāv AIDS un citas sociālas slimības, miljoniem cilvēku joprojām iesaistās gadījuma dzimumsakaros. Zināšanas nav tikums. Informācija nav uzvara. Fakti nevar sniegt brīvību. Loģikai nav varas.
Kad Dievs, pērkonam dārdot, izdeva Savus likumus Sinaja kalnā, Israēla tauta bija pārliecināta, ka tie ir loģiski un saprātīgi. “Visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim.” (2. Mozus 19:8) Ļaudis atzina, ka likumi ir taisnīgi, bet viņiem vēl bija jāmācās, kāda ir to īstā funkcija. Sūros piedzīvojumos cilvēkiem bija jāapgūst patiesība, ka likums nespēj viņus šķīstīt.
Kāda bija Dieva atbilde Israēla tautai? Jūs to varat izlasīt 5. Mozus 5:28–30. “Kad Tas Kungs dzirdēja šos jūsu vārdus, ko jūs man teicāt, tad Tas Kungs man sacīja: Es esmu dzirdējis tautu runājam, kad tā tev skaļā balsī teica šos vārdus; viss ir labi un pareizi, ko viņi runājuši.” Bet ar to nepietika. Kungs turpināja: “Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds sirdsprāts — Mani bīties un visus Manus baušļus mūžam turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi!” Dievam izrunājot šos vārdus, Viņa balsī gandrīz saklausāmas asaras. Jo Kungs zināja to, ko Israēla tautai nācās iemācīties grūtos pārdzīvojumos. Viņš zināja, ka loģikai nav varas. Viņš zināja, ka neviens nevarēs pildīt likumu saviem spēkiem. Bet Viņš nevarēja izskaidrot ļaudīm šo kļūdu ar vārdiem, kurus tie saprastu un pieņemtu. Viņš vienīgi varēja ļaut tiem mācīties no pieredzes. Var gandrīz dzirdēt, kā Viņš nopūšas, un redzēt, kā Viņš pašūpo galvu un 30. pantā, domu nobeigdams, sniedz Mozum norādījumu: “Ej, saki viņiem: griezieties atpakaļ savās teltīs!”
Daudzi vecāki ir brīnījušies par savu bērnu kļūdām. Atkal un atkal tie ir teikuši: “Bet viņi taču zina, kas ir pareizi.” Un bērni droši vien arī zina. Mūsu cilvēciskā dilemma ir tā, ka ar zināšanām vien nepietiek. Mums ir ne tikai jāzina tas, kas ir pareizi, bet arī tas, kā šo pareizo lietu paveikt. Un tieši tur visbiežāk rodas problēmas.
Dievs ir redzējis mūsu problēmas un izprot mūsu bezpalīdzīgo stāvokli. Savā lielajā mīlestībā Viņš neapstājās pie Sinaja kalna. Viņš dāvāja vēl vienu kalnu — Golgātu. Pieņemot Kristus taisnošanu mūsu labā, uzturot pastāvīgas attiecības ar Viņu, Viņš mums sniedz to, kas pietrūka Israēla tautai, — Dieva likumu, kas rakstīts mūsu sirdīs. Jēzus var mums sniegt to, ko nekad nevarēs dot likumi, — spēku paklausībai, grēku piedošanu un žēlastību katrai mūsu vajadzībai.