Darīt pareizi, nedarot nepareizi, nenozīmē darīt pareizi. Būt labam, neesot sliktam, nenozīmē būt labam.
Ja jūs nedarāt neko aplamu, tad jūs darāt pareizi, vai ne? Nav tiesa!
Protams, tas nenozīmē, ka, darot kaut ko nepareizi, jūs darāt pareizi, vai arī, ka ir pareizi darīt nepareizi. Tas nozīmē to, ka jūs ārēji redzamā veidā jeb formāli varat darīt pareizi, bet nepareizi iekšēji. Un tas nav pareizi! Vienīgais, kurš patiesi dara pareizi, ir tas, kurš dara pareizi gan iekšēji, gan ārēji.
Vai jūs jebkad esat dzirdējuši par farizejiem? Vai viņi rīkojās pareizi vai nepareizi? Mateja 23:27, 28 farizejiem teikti daži “stipri” vārdi: “Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārienes izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību. Tā arī jūs, no ārienes gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšpusē esat pilni liekulības un netaisnības.”
Un tas mums liek uzdot ļoti būtisku jautājumu. Lai gan mēs varam piekrist, ka kristieša mērķis ir būt labam gan ārēji, gan iekšēji, ko darīt, ja jūs vēl neesat labi iekšēji? Vai tad nav labāk vismaz ārēji jeb formāli darīt pareizi, ja tas ir labākais, ko jūs varat darīt? Vai tad nav labāk būt farizejam nekā nodokļu iekasētājam? Esiet uzmanīgi savās atbildēs!
Jēzus sacīja, ka farizeju reliģija nebija pietiekama mūžīgai dzīvībai. “Ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu Valstībā.” (Mateja 5:20) Tātad: lai kam derētu formāli pareiza rīcība, tā nav pietiekama glābšanai.
Ir cilvēki, kas apgalvo, ka kalpo Dievam, bet, cenšoties paklausīt Viņa baušļiem, veidojot pareizu raksturu un nodrošinot izglābšanos, paļaujas uz saviem spēkiem. Viņu sirdis nav skārusi dziļi izjustā Kristus mīlestība, bet kristīgās dzīves pienākumus tie mēģina izpildīt kā Dieva prasītus nosacījumus Debesu iemantošanai. Šādai reliģijai nav nekādas vērtības. Tātad: lai kam derētu formāla pareizība, tā neder reliģijai. Tai nav nekādas vērtības.
Atklāsmes grāmatas 3. nodaļā ir lasāma īpaša vēsts, kas veltīta draudzei pirms Jēzus Otrās atnākšanas: “Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” (Atklāsmes 3:15, 16) Tātad: lai nu kam derētu formāls pareizums, Dieva skatījumā tas ir vēl sliktāk, nekā darīt pilnīgas aplamības. Dievs labāk dod priekšroku aukstumam nekā remdenumam.
Ārišķīga pareizība Dievam nav pieņemama. Viņš zina, ka labā vēsts var vieglāk sasniegt atklāti grēkojošu cilvēku nekā tādu, kurš pēc tās nejūt vajadzību. Tie, kuriem izdodas būt ārēji pareiziem pašiem saviem spēkiem, ir šķirti no nepieciešamības pēc Glābēja. Un, tā kā viņi nejūt nekādas vajadzības, tie nenāk pie Kristus meklēt glābšanu, kuru Viņš ir gatavs sniegt.
Ir iespējams piepildīt dievnamu ar stipriem cilvēkiem, kas spēj uzvesties tā, kā draudze to sagaida. Un šī uzvedība, ar kuru viņi tik ļoti lepojas, kļūst par šķērsli jebkādām personiskām attiecībām ar Jēzu Kristu.
Ja mēs tam tiešām ticam, ja mēs pilnīgi noteikti pieņemam tēzi, ka ārēji redzams taisnīgums ir ne tikai bezvērtīgs Dieva acīs, bet pat nepieņemams Viņam, mēs pārstāsim mēģināt darīt to, kas ir pareizi! Tā vietā mēs savu laiku un enerģiju veltīsim centieniem atrast Viņu, lai Viņš varētu ienākt un mājot mūsos.
Vai tas jūs biedē? Vai jūs baidāties pārstāt mēģināt darīt to, kas ir pareizi? Vai jūs esat gatavi veltīt savas pūles pieņemt Viņa taisnīgumu dienu no dienas ilgstošās attiecībās ar Viņu? Ja jūs sākat nervozēt, uztraucoties par uzvedību, pasteidzieties un izlasiet nākamo tēzi.