Taisnošana ticībā ir pieredze, nevis tikai teorija.
Es jums piedāvāju ātri pagatavojamas zemeņu tortes recepti. Uz liela šķīvja jāuzliek gabals gatavas biskvīta kūkas. Tad uz tā izvietojiet zemenes. Ja ir ziema, jūs varat izmantot saldētas ogas, bet svaigas ir garšīgākas. Pēc tam uz šīm zemenēm jūs uzliekat kaudzi putukrējuma.
Metodes var būt dažādas. Bet viena lieta ir nemainīga. Zemeņu torte ir piedzīvojums, nevis tikai teorija! Visām sastāvdaļām — kūkai, zemenēm, putukrējumam — galu galā ir kopīgs mērķis. Lai varētu pilnībā novērtēt zemeņu torti, jums tā jānobauda.
Mēs esam runājuši par trim kristīgās dzīves sastāvdaļām, kas kopumā veido to, ko saucam par “attiecībām”. Mēs esam runājuši par Bībeles studijām, lūgšanu un kristīgo liecināšanu jeb kalpošanu. Šajā sadaļā es runāšu par jēgpilnas garīgās dzīves “recepti”.
Bet pāri visam jums ir skaidri jāsaprot viena lieta: teorijai bez pieredzes ir maza vērtība. Lai varētu “recepti” izmantot pilnībā, jums vispirms pašiem jāpagaršo tas, ko esat pagatavojuši.
Ir liela atšķirība starp to, ka jūs kādu pazīstat, un to, ka par viņu tikai kaut ko zināt. Jūs varat lasīt par Abrahamu Linkolnu vai Florensu Naitingeilu. Jūs varat zināt viņu biogrāfijas, no galvas iemācīties viņu citātus, apbrīnot viņu dzīvi. Bet jums nevar būt personiskas attiecības ar šiem cilvēkiem. Jūs nevarat viņus pazīt; jūs varat tikai zināt faktus par viņiem.
Daudziem kristiešiem pietiek ar to, ka viņi zina par Dievu. Dažreiz šie ļaudis ievāc informāciju no Viņa Vārda. Ik nedēļu tie runā par Viņu baznīcā. Viņi saprot, ka Dievs ir mīlošs, taisns un žēlīgs. Šādi kristieši apbrīno Viņu no tālienes. Bet viņi nekad paši neiepazīst savu Kungu personiskā līmenī.
Dāvids ir teicis: “Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas.” (Psalmi 34:9) Runāt par reliģiju ierastā veidā, lūgt bez dvēseles izsalkuma un dzīvās ticības neko nenozīmē. Ticēšana Kristum, pieņemot Viņu vienīgi kā mūsu pasaules Glābēju, nekad nevar izdziedināt dvēseli. Ticība, kas nodrošina glābšanu, nav tikai intelektuāls viedoklis par patiesību. Nepietiek vienkārši ticēt kaut kam par Kristu; mums ir jātic Viņam. Vienīgā ticība, kas dos kādu labumu, būs ticība, kas apliecina, ka Viņš ir mūsu Glābējs un ka Viņa nopelni ir attiecināmi uz mums.
Recepte ir svarīga. Bet svarīgāk ir nogaršot un piedzīvot. Jūs varat lasīt par labu recepti, bet tikai jūs paši varat pieņemt lēmumu to izmēģināt.
Vai ir recepte attiecībām ar Kristu? Viena ir, turklāt daudziem no mums tā šķiet nozīmīga. Katras dienas sākumā atliciniet laiku, lai pabūtu vienatnē un meklētu Jēzu Viņa Vārdā un lūgšanās.
Atliciniet laiku. Attiecības neveidojas uzreiz. Šodien mēs daudz dzirdam par “kvalitatīvu” laiku pretstatā “kvantitatīvam” laikam. Bet kvalitāte ir ierobežota, ja ir noteikts kvantitātes limits.
Vienatnē. Tieši tad notiek dziļākā saskarsme un attiecību veidošana. Tas ir aktuāli laulībā, ģimenē un draudzībā. Tā ir patiesība arī saistībā ar Dievu.
Sākumā. Mēs tiekam aicināti piešķirt Dievam augstāko prioritāti un sākt dienu ar Viņu, nevis atstāt Kungu pēdējam mirklim pirms gulētiešanas.
Katru dienu. Regularitāte ir ļoti svarīga. Nav būtiski, vai ir runa par vingrošanas programmu, mācīšanos spēlēt klavieres vai sadraudzēšanos ar kādu — ar retām aktivitātēm nepietiek.
Meklēt Jēzu. Garīgās dzīves centrs vienmēr būs Viņš. Garīgā dzīve nav domāta, lai pētītu pravietojumus, doktrīnas vai uzvedību. Tā nozīmē iepazīšanos ar Viņu.
Viņa Vārdā un lūgšanās. Viņš mūs uzrunā ar Sava Vārda starpniecību; mēs Viņam atbildam ar lūgšanām. Saziņas pamatelementi ir runāšana un klausīšanās.
Neapmierinieties tikai ar recepti; nav svarīgi, vai ir runa par zemeņu torti vai Dieva iepazīšanu. Izbaudiet to paši! Tikai tad jūs patiesi apjautīsit tās vērtību.