Palikt kopā ar Jēzu ir tikpat svarīgi kā nākt pie Viņa.
Kas ir svarīgāk: apprecēties vai palikt precētiem? Man ir bijis jautri, uzdodot šo jautājumu dažādām auditorijām un redzot, kā cilvēki paceļ rokas, lai sniegtu atbildi. Bet pēc tam, kad esam šo tēmu kādu brīdi pārrunājuši, visvairāk roku tiek paceltas, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu: “Kurš no jums domā, ka tas bija muļķīgs jautājums?”
Acīmredzot apprecēties nenozīmē sevišķi daudz, ja jūs neplānojat palikt precēti. Un jūs nevarat palikt precēti, ja nekad neesat apprecējušies.
Bet cik bieži mēs atceramies šo principu savā kristīgajā dzīvē? Nākt pie Jēzus ir svarīgi, par to nav šaubu. Bet tas ir tikai sākums. Lai mēs varētu palikt kristieši, mums ir jāturpina nākt pie Viņa. Ir tikpat svarīgi palikt kopā ar Jēzu kā sākt ceļu pie Viņa.
Lai cik pilnīga būtu mūsu nodošanās atgriešanās brīdī, tā neko nedos, ja vien mēs to ik dienas neatjaunosim. Sekot Jēzum nozīmē izrunāties no sirds pašā sākumā un atkārtot šo sarunu katru dienu. Jēzus sacīja: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23)
Kristietība ir kas vairāk nekā vienreizējs lēmums — tas ir dzīvesveids. Lai gan tā šķiet pašsaprotama patiesība, daudzi šo aspektu ir atstājuši neievērotu un sev par lielu nepatiku atklājuši, ka kalpot Kungam ir grūti.
Mēs saprotam, cik nemainīga savstarpējā uzticība ir svarīga laulībā. Mēs zinām, ka tā ir būtiska arī mūsu darba dzīvē. Nav svarīgi, cik droši jūs izturaties darba intervijā vai cik uzcītīgi strādājat jaunajā darbavietā pirmajā darba dienā; ja ar to viss beidzas, tad drīz vien jūs būsit bez darba. Jūs varat sākt treniņu programmu un pirmajā reizē sevi pilnībā nokausēt, bet, ja vien jūs šīs nodarbības neturpināsit katru dienu, nekādus rezultātus sasniegt neizdosies. Dzemdēt bērnu ir diezgan sarežģīti, bet tikai ar viņa dzimšanas datumu jūs sākat pildīt savus vecāku pienākumus. Arī izglītības iegūšanas procesā ir ietverts daudz vairāk nekā tikai reģistrēšanās semestrim, lai cik svarīga tā būtu.
Saistībā ar laicīgajām un ikdienišķajām lietām ir skaidri redzams, ka ar vienreizēju lēmumu nepietiek. Daudz vairāk mums vajadzētu saprast, cik svarīga ir regulāra apņemšanās, kad runa ir par mūžīgām lietām.
Vairākas reizes esmu runājis par metodēm, kā palikt kopā ar Jēzu un to, cik svarīgi ir katru dienu pavadīt laiku kopā ar Viņu. Bet vienmēr pēc dievkalpojuma kāds man pienāk klāt un saka: “Es mēģināju, bet man neizdevās...”
“Cik ilgi jūs mēģinājāt?”
“Trīs dienas.”
Vai mums nevajadzētu būt gataviem dot Dievam vismaz līdzvērtīgu laika daļu tai, ko veltām šīs pasaules dzīvei? Var būt darbi, ko jūs vienkārši nespējat paveikt. Laulībā ir iespējamas neatrisināmas situācijas. Tāpat ir iespējams, ka būs kāda specifiska izglītība, ko jūs nevarēsit apgūt. Bet, kad ir runa par kristīgo dzīvi, prasība ir tikai viena: jums jānāk pie Jēzus un jāturpina to darīt katru dienu. Ja jūs turpināsit nākt pie Viņa, Dievs ir apņēmies parūpēties par pārējo, kam jānotiek jūsu dzīvē. Ja mēs pastāvīgi raugāmies uz Kristu, Gara darbs turpinās, līdz dvēsele tiek izveidota pēc Viņa līdzības.