95 tēzes par taisnošanu ticībā

Moriss Vendens

Lapa kopā 117

34. TĒZE

Tie, kuriem daudz piedots, daudz mīlēs. Tie, kuri daudz mīlēs, daudz paklausīs.

Vai jums patīk Pēteris? Šķiet, ka viņa vārds minēts biežāk nekā citu mācekļu vārdi. Bieži vien cilvēki atzīstas, ka viņam līdzinās. Viņš riskēja. Viņš uzdrīkstējās uzdot nepareizos jautājumus. Viņš riskēja, sniedzot nepareizās atbildes.

Pēteris nāca pie Jēzus ar klasisko jautājumu par piedošanu. Tas atspoguļots Mateja 18:21. “Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?” Būtībā māceklis uzdeva retorisku jautājumu; viņš bija diezgan pārliecināts par saviem secinājumiem. Pēterim septiņas reizes šķita daudz. Farizejiem pietika ar trim reizēm. Pēteris bija gatavs dubultot viņu limitu un pat iet vienu soli tālāk, nonākot pie “ideālā” skaitļa. Labi darīts, Pēteri!

Nesteidzieties nosodīt viņu. Protams, jūs jau zināt Jēzus atbildi: “Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.” (22. pants) Bet uz brīdi nolieciet šo sarunu sāņus un atcerieties pēdējo reizi, kad jūsu kaimiņš, radinieks vai draugs izdarīja kaut ko, kas jums viņiem bija jāpiedod. Un jūs viņiem piedevāt. Bet viņi to izdarīja atkal. Tāpēc jūs viņiem atkal piedevāt. Un tā septiņas reizes. Vai tajā brīdī jums nešķita, ka vairs nevajadzētu piedot? Galu galā 490 reizes ir milzum daudz.

Septiņus gadus mūsu ģimene dzīvoja Klusā okeāna ūnijas koledžas (Pacific Union College) studentu pilsētiņā, kas atrodas Ziemeļkalifornijā. Koledža atrodas kalna virsotnē vai, kā vietējie mēdz teikt, “astoņas jūdzes tālu no tuvākā zināmā grēka”. Tas ir kristiešu geto, ja vien tāds pastāv. Un šādā atmosfērā mācītājs tiek uzskatīts par vietējo policistu, tiesnesi un zvērināto vienā personā.

Kādu svētdienu iezvanījās tālrunis. Viens no “svētajiem” vēlējās, lai es palīdzu atrisināt nesaprašanos ar viņa kaimiņu. Kaimiņa zirgs bija izskrējis cauri viņa petūnijām. Un, viņaprāt, man bija jāpalīdz atrisināt šo situāciju.

Atbilde, kuru man vajadzēja sniegt šim zvanītājam, ir atrodama Lūkas 17:3, 4. “Ja tavs brālis grēko, pamāci to, un, ja viņš nožēlo, piedod viņam. Un, ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man žēl, — piedod viņam.” (Pat Pēteris domātu, ka septiņas reizes ir par daudz, ja tās visas notiktu vienā dienā!) Ja nu es “petūniju vīram” teiktu šādus vārdus: “Tev ir jāpiedod. Un, ja šodien tava kaimiņa zirgs izbradā tavas puķes vēl sešas reizes, piedod viņam šīs sešas reizes. No Bībeles aspekta raugoties, šī vīra zirgs tur varētu iet bradāties vēl 489 reizes. Un līdz tam laikam tai vietā sen vairs neaugs neviens zieds.”

Jēzus ieteica piedot bez ierobežojumiem. Un Viņš mūs nelūgtu piedot vairāk, nekā piedod Dievs. Tādējādi mēs zinām, ka arī Dieva piedošanai nav robežu, kamēr vien mēs turpinām nākt pie Viņa, lūdzot piedošanu un pieņemot Viņa piedošanas dāvanu.

Bet dažreiz tieši šeit cilvēki sāk satraukties. Viņi jautā: “Vai tas nenovedīs pie visatļautības un haosa?” Ja kaimiņam ar šo zirgu taptu piedots 490 vai kaut tikai 7 reizes vienā dienā, vai viņš nesāktu domāt, ka viņa zirgam ir tiesības izbradāt puķudobes? Vai mācība par neierobežotu piedošanu nenovedīs mūs pie lieliem zaudējumiem?

Jēzus uz šo jautājumu atbildēja līdzībā par diviem parādniekiem. Izpētiet Lūkas evaņģēlija 7. nodaļu! Viņš teica Sīmanim, Marijai un mācekļiem, ka tas, kuram tiek daudz piedots, daudz mīlēs. Jo vairāk jums tiek piedots, jo vairāk jūs mīlat.

Tagad ir jāpievieno vēl viena Rakstu vieta. Jāņa 14:15 lasām: “Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.”

Tur viss ir izteikts. Dieva piedošanai nav robežu. Bet tā nenozīmē visatļautību, jo tas, kuram tiek daudz piedots, daudz mīl. Un, jo vairāk jūs mīlat, jo paklausīgāki esat. Tas ir tik vienkārši.

Jēzus zina, kādos apstākļos atrodas ikviena dvēsele. Jūs varat teikt: “Esmu grēcīgs, ļoti grēcīgs.” Jūs varbūt tāds esat; bet, jo sliktāks esat, jo vairāk jums nepieciešams Jēzus. Viņš neatstumj nevienu, kurš raud un ir nožēlas pilns. Viņš nestāsta visiem visu, ko Viņš varētu atklāt, bet Viņš iedrošina katru baiļu māktu dvēseli. Viņš piedos visiem, kas nāk pie Viņa pēc piedošanas un atjaunojošā spēka.

Lapa kopā 117