Piedošana tiek piešķirta bez maksas, bet tā nav lēta. Tās cena ir Dieva mīļotā Dēla dzīvība.
Kādu dienu koledžā, kurā strādāju par pasniedzēju, kopā ar studentiem pārrunāju atzīmju tēmu. Es viņiem jautāju: “Vai jums labāk patiktu, ja visi grupā saņemtu augstāko vērtējumu neatkarīgi no tā, kā viņš vai viņa mācās? Vai varbūt jūs vēlētos šādu vērtējumu saņemt tikai tad, ja jūs to tiešām būtu nopelnījuši?”
Viņi svētulīgi atbildēja: “Mēs labāk izvēlamies saņemt augstāko vērtējumu tikai tad, ja esam to nopelnījuši.”
Es viņiem neticēju! Biju dzirdējis parastās nopūtas un vaimanas, kad ziņoju par kādu pārbaudes darbu. Es biju pacietis ierastos aizbildinājumus par laikā neiesniegtajiem darbiem. Es pacietu tos studentus, kas bija gatavi strīdēties visu dienu, lai tikai saņemtu augstāku vērtējumu. Es sacīju: “Nemuļķojieties! Jūs vienkārši cenšaties atstāt iespaidu uz pasniedzēju! Esiet godīgi! Es nelieku jums atzīmes par jūsu atbildēm uz šo jautājumu! Vai jūs nevēlaties augstu vidējo atzīmi? Kāpēc jūs nepriecātos, ja katrs šajā grupā saņemtu garantētu augstāko vērtējumu?”
Viņi atbildēja: “Mēs tik daudz neiemācītos. Mēs tik daudz neatcerētos. Mēs nespējam novērtēt atzīmi, ja mums tā nav jānopelna.”
Un es viņus nevarēju pārliecināt par pretējo.
Vai jūs piekrītat šiem studentiem? Kas jums ir vērtīgāks — saņemt kaut ko kā dāvanu vai smagi strādāt, lai to iegūtu?
Ja jūsu mājas saimnieks pats maksā par ūdeni, vai jūs to lietojat uzmanīgāk vai izšķērdīgāk? Vai jūs esat uzmanīgāks, rakstīdams adresi uz savas darbavietas aploksnēm nekā uz savām, darīdams to mājās? Ja jūs iznomātu automašīnu un drīkstētu veikt neierobežotu kilometru skaitu, vai jūs ar to brauktu vairāk vai mazāk? Ja jūsu ceļojumu kāds ir apmaksājis, vai jūs dzīvojat tādā pašā viesnīcā, kādā dzīvotu, ja ceļotu par saviem līdzekļiem?
Ja tā ir taisnība, ka cilvēkiem ir tieksme augstāk vērtēt lietas, kuras tie ir ieguvuši, ieguldot savas pūles, tad kāpēc Dievs neizveidoja sistēmu, kā iegūt glābšanu ar darbu palīdzību? Kā mēs varam patiesi novērtēt piedošanu, nožēlu vai Debesu Valstību, ja tās visas ir tikai dāvanas?
Romiešiem 6:23 teikts: “Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” Apustuļu darbos 5:31 pausta šāda doma: “Dievs Viņu paaugstinājis sev pa labo roku par Valdnieku un Pestītāju, lai vestu Israēlu pie atgriešanās un grēku piedošanas.” Tātad grēku piedošana, apžēlošana un glābšana ir dāvanas, nevis kaut kas, ko mēs varam nopelnīt saviem spēkiem. Kā tādā gadījumā mēs varam šīs lietas vērtēt tik augstu, cik vajadzētu?
Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, mums jāizprot piedošanas būtība. Dieva piedošana nav tikai juridisks akts, ar kuru Viņš mūs atbrīvo no tā, ka tiekam notiesāti. Tā ir ne tikai grēku piedošana, bet izraušana no grēka varas skavām. Atbrīvojošās mīlestības plūdums pārveido sirdis.
Tātad piedošana nav tikai juridisks akts. Tā nav tikai ierakstu izdzēšana Debesu grāmatās. Tā nozīmē atjaunotas attiecības ar Viņu. Tā ir mīlestības izpausme.
Pat cilvēciskajā līmenī dāvanām nozīmi piešķir mīlestība. Bērns var izgatavot kādu šausminošu priekšmetu, izmantojot līmi un saldējuma kociņus, bet vecāki to augstu novērtēs, jo starp viņiem ir mīlestība — neskatoties uz to, ka šim priekšmetam nav nekādas materiālas vērtības. Cik daudz augstāk mēs vērtētu dāvanu, ja abi — dāvana un dāvinātājs — būtu mums svarīgi?
Pieņemsim, ka jūs nonākat slimnīcā, jo jums ir nieru mazspēja, un jūsu brālis piedāvā vieno no savām nierēm, lai glābtu jūsu dzīvību. Vai jūs viņam teiktu: “Es vēlos patiesi novērtēt šo nieri, tādēļ es tev par to maksāšu 500 dolāru.” Viņš justos aizvainots! Tas, ka dāvanai ir tik liela vērtība un ka to mums pasniedz kāds, kurš mūs ļoti mīl, padara to nesalīdzināmu ar jebkādu cenu.
Atšķirība ir mīlestībā. Atšķirība ir vajadzībā. Ja jūs slīkstat un kāds jums pamet glābšanas riņķi, vai jūs viņam sakāt: “Uzgaidiet mirklīti! Kā es varēšu jums par to samaksāt? Es nevaru novērtēt šo glābšanas riņķi, ja neesmu to nopelnījis!” Nē, jūsu lielā vajadzība attur jūs no šādām domām.
Kas padara piedošanu dārgu, kaut gan tā ir saņemama bez maksas? Mūsu izmisīgās vajadzības atzīšana. Tas nozīmē aptvert, cik daudz šī dāvana maksāja Debesīm, lai mēs varētu to saņemt. Tas nozīmē izprast mīlestību, kas ir šīs dāvanas pamatā, Tēva sirds ilgas pēc saskaņas ar Saviem bērniem. Uz mūsu vajadzību un Viņa mīlestību vienīgā atbilde ir dāvana.