Piedošana grēciniekam neko nedod, kamēr viņš to nepieņem.
Varbūt jūs atceraties stāstu par cilvēku, kurš bija notiesāts uz nāvi un gaidīja soda izpildi. Kāds uzņēmās viņa lietu, lūdza, lai viņa dzīvība tiktu saudzēta, un vainīgo apžēloja. Bet viņš no apžēlošanas atteicās.
Šī atteikšanās izraisīja diezgan lielu sajukumu juridiskajās aprindās. Ko darīt ar cilvēku, kurš atsakās no apžēlošanas? Visbeidzot šo lietu nosūtīja uz Augstāko Tiesu, un tur tika pieņemts lēmums. Ja kāds tiek apžēlots, bet viņš to nepieņem, tad apžēlošanu nevienam nevar uzspiest. Un cilvēks, kurš atteicās no apžēlošanas, devās nāvē.
Cilvēcei ir piespriests nāvessods. Mēs esam ieslodzīti uz šīs planētas, gaidot soda izpildi. Bet Jēzus ir uzņēmies mūsu lietu. Viņš nāca uz zemi un mira mūsu vietā, uzņemdamies mūsu sodu, kļūdams par mūsu aizstājēju. Viņš mums piedāvā apžēlošanu. Bet mēs varam atteikties to pieņemt.
Piedošana ir abpusējs process. Lai piedošana varētu notikt, tā ir gan jāpiedāvā, gan jāpieņem.
Vai jūs to esat piedzīvojuši cilvēciskā līmenī? Vai jūs esat gājuši pie cilvēkiem, kas ir nodarījuši jums pāri un piedāvājuši piedošanu, bet saņēmuši atraidījumu? Vai jūs paši esat atklājuši, ka piedošanai ir jābūt abpusējai? Jūs varat būt piedodoši. Jūs varat no sirds vēlēties atjaunot attiecības. Bet, ja otrs cilvēks nepieņem jūsu sniegto piedošanu, tā nevar notikt.
Lūkas 17:3 Jēzus saviem mācekļiem stāsta, kā viņiem vajadzētu atbildēt tiem, kas pret viņiem grēko: “Ja tavs brālis grēko, pamāci to, un, ja viņš nožēlo, piedod viņam.” Ja viņš nožēlo, piedod viņam. Tur nav teikts: “Ja tavs brālis pret tevi grēko, piedod viņam.”
4. pantā Jēzus to pasaka vēl skaidrāk: “Un, ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, — piedod viņam.” Un atkal šim cilvēkam ir jānožēlo, lai viņam taptu piedots.
Dievs tik ļoti ciena mūsu izvēles brīvību, ka Viņš neuzspiedīs mums Savu piedošanu. Viņš to piedāvā bez maksas; Viņš iedrošina mūs to pieņemt. Bet lēmums ir mūsu rokās. Ja mēs vēlamies, mēs varam to atraidīt.
Kad Jēzu sita krustā, Viņš lūdza par saviem mocītājiem. Viņa vārdus vēlāk atkārtos gadsimtu garumā, līdz pat šai dienai: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” (Lūkas 23:34)
Viņa piedošanai nebija robežu, tā sniedzās pat līdz tiem, kas Viņu nogalināja. Viņš īpaši lūdza par šiem ļaudīm. Bet vai Viņa lūgšana tika uzklausīta? Vai bija iespējams, ka tā varētu notikt? Kas noteica, vai Viņa lūgšana tiks uzklausīta?
Dažu cilvēku nožēlas trūkuma dēļ Kristus lūgšanu viņu labā nebūs iespējams uzklausīt.
Dievs dāvāja piedošanu — bez maksas un ierobežojumiem. Jēzus radīja piedošanai labvēlīgu gaisotni. Un daži to pieņēma, daži no tās atteicās. Piedošana neko nelīdzēja tiem, kas šo dāvanu noraidīja. Tā derēja tikai tiem, kas to bija gatavi pieņemt.
Piedošana ir pieejama. Jēzus upuris pie krusta padarīja Viņa glābšanu pieejamu katrai dvēselei, kas piedzimst uz šīs pasaules. Vienīgais, kas var jūs aizkavēt saņemt piedošanu, esat jūs paši. Tā ir jūsu izvēle. Piedošana ir jūsu, ja jūs to izvēlaties.