Gribas nodošana ir izvēles brīvības nodošana, bet mēs izmantojam savu izvēles brīvību, lai to nodotu. Mēs atsakāmies no savas izvēles brīvības saistībā ar rīcību, bet paturam savu izvēles brīvību saistībā ar attiecībām.
Daudzi jautā: “Kā es varu nodoties Dievam?” Tu ilgojies sevi nodot Viņam, bet tavs morālais spēks ir vājš, tevi nomāc šaubas un pārvalda grēcīgas dzīves ieradumi. Tavi solījumi un apņemšanās ir celti uz smiltīm. Tu nespēj valdīt savas domas, savus impulsus un jūtas. Apziņa, ka esi lauzis solījumus un neesi palicis pie savas apņemšanās, vājina tavu pārliecību par paša patiesumu un liek domāt, ka Dievs tevi nevar pieņemt, bet nezaudē tomēr cerību. Tev jāsaprot, kas ir gribas patiesais spēks.
“Tieši tā,” es nodomāju. “Man nav pietiekami stipras gribas. Es nevaru atturēties no saldumiem. Es nevaru piespiest sevi no rītiem skriet. Es nevaru savaldīt savu temperamentu. Man ir nepieciešams vairāk gribasspēka.” Un es atkal sāktu ar solījumiem un lēmumiem, kas visi bija baltiem diegiem šūti, galu galā nonākdams turpat, kur sāku. Tas bija tik biedējoši!
Bet mazliet uzgaidiet! Kas īsti ir griba? Tas ir cilvēka būtības galvenais spēks, spēja pieņemt lēmumus vai izvēlēties. Ir liela atšķirība starp gribu — spēju izvēlēties — un gribasspēku jeb pašdisciplīnu vai “mugurkaulu”.
Viss ir atkarīgs no tā, ka spēja izvēlēties darbojas pareizi. Dievs cilvēkiem ir devis šo spēju, un mūsu pienākums ir to trenēt. Tu nevari pārvērst savu sirdi, tu pats no sevis nespēj mīlēt Dievu; bet tu vari izvēlēties kalpot Viņam (kļūt par Viņa kalpu). Tu vari Viņam nodot savu izvēles brīvību; tad Viņš strādās tevī un panāks, ka tu gribēsi un spēsi darboties saskaņā ar Viņa labo prātu. Tā visa tava būtība tiks pakļauta Kristus Gara darbībai.
Daudzi, cerēdami un ilgodamies būt kristieši, aizies bojā. Viņi nekad nenonāk līdz tam, ka savu gribu pakļauj Dievam. Pareizi lietojot savu izvēles brīvību, tavā dzīvē var notikt pilnīga pārmaiņa. Nododot Kristum savu spēju izvēlēties, tu savienosies ar spēku, kas stāv pāri visām valdībām un varām. Tu no augšienes gūsi spēku palikt nelokāms, un, nododoties Dievam, spēsi dzīvot jaunu dzīvi, ticības dzīvi.
Bet, lai atteiktos no savas izvēles brīvības, šī izvēles brīvība ir jāizmanto! Tā atkal ir atšķirība starp uzvedību un attiecībām. Mēs atsakāmies no savām tiesībām izvēlēties uzvedību. Mēs paturam tiesības izvēlēties attiecības. Turpinādami izvēlēties ik dienas uzturēt attiecības ar Kristu, Viņš darbojas mūsos. Mēs saviem spēkiem nespējam aiziet līdz tam, ka atsakāmies no savas gribas, kas ir vēl viens sinonīms vārdam “padoties”. Bet mēs varam ļaut Kristum paveikt šo darbu, ieliekot sevi Viņa rokās, kad meklējam attiecības ar Viņu.