Padoties nozīmē atteikties no sevis, nevis no saviem grēkiem. Atteikšanās no sevis un Dieva meklēšana sekmē atteikšanos no grēkiem.
Vai jūs kādreiz Jaungada dienā esat kaut ko apņēmušies? Daži no mums to ir darījuši ne tikai gadu mijā, bet arī pirmajā mēneša dienā, pirmajā nedēļas dienā, dzimšanas dienā, skolas gada sākumā un pārceļoties dzīvot citur.
Taisnošana apņemoties. “No šī brīža es...” vai “No šī brīža es vairs ne...” Vai jūs tā kādreiz esat teikuši? Vai jūs kādreiz esat vīlušies, jo sapratāt, ka tas ir bezjēdzīgi?
Dažās nākamajās tēzēs mēs runāsim par padošanos, un viens no tās pamatprincipiem uzsver, ka cilvēks nav padevies, ja nedara to pilnībā. Padošanās ir kas vairāk nekā vienīgi atteikšanās no kāda slikta ieraduma. Un pat teikt, ka mēs padodamies “pilnībā”, var būt maldinoši. Padošanās nav saistīta ar lietām. Vienīgais veids, kā mēs varam atteikties no visa, ir atteikties no sevis. Padošanās pamatā ir sevis atdošana.
Ko Ass (Axis) spēki atdeva, kad viņi Otrā pasaules kara beigās padevās? Vai viņi atdeva tikai savus ieročus un munīciju? Vai viņi atdeva tikai savus tankus un rokasgranātas? Vai viņi atdeva tikai savas formas, uzkrājumus un munīciju? Varbūt tomēr viņiem bija jāpadodas pašiem? Un, kad viņi padevās, automātiski tika nodotas arī visas minētās lietas.
Padošanās nevar notikt daļēji. Nav tādas lietas kā daļēja padošanās. Daļēja padošanās nav nekas loģiskāks kā, piemēram, daļēja grūtniecība. Vai nu jūs padodaties, vai ne. Vidusceļa nav.
Bībelē ir kāda vieta, kas raksturo pilnīgu un absolūtu padošanās procesu: “Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēkaba 4:7) Kā to jau būsim pamanījuši, mēs neatdodam kādas konkrētas lietas. Mēs atdodam sevi. Un šajā procesā tiek automātiski nodotas arī visas problēmas, kas ar mums saistītas.
Lai pārvarētu grēku savā sirdī, ikvienam būs jācīnās diezgan smagi. Brīžiem tas ir sāpīgs un drosmi atņemošs darbs, jo, redzēdami nepilnības savā raksturā, mēs turpinām uz tām raudzīties, lai gan mums vajadzētu pievērst skatienu Jēzum un ietērpties Viņa taisnošanas drānās. Katrs, kurš ieies Dieva pilsētā pa pērļu vārtiem, ieies tur kā uzvarētājs, un viņa lielākā uzvara būs uzvara pār sevi.
Padošanās un ticība ir cieši saistītas. Tikai tad, kad mēs uzticamies Dievam un padodamies vai, citiem vārdiem sakot, atdodam sevi Viņam, mēs sākam pilnībā uzticēties nevis sev, bet Viņam. Šādi padodamies, mēs varu nododam Viņam. Tad Viņš var darboties mūsos un darīt mums pēc sava labā prāta.