Pozitīva domāšana nerada patiesu ticību, bet ticība radīs pozitīvu domāšanu.
Huss un Hieronims bija reformācijas gadu varoņi. Viņi darbojās Bohēmijā, un viņu mācībām sekoja Mārtiņš Luters Vācijā. Viklifa raksti ietekmēja abus minētos vīrus. Neilgi pēc tam, kad Jans Huss sāka Evaņģēlija sludināšanu, viņam pievienojās Hieronims, kurš līdz tam bija uzturējies Anglijā.
Jana Husa sludināšanai kļūstot plašāk pazīstamai, viņš tika izsaukts uz Romu, lai atskaitītos par savu darbu. Sākumā Husa brīvība netika ierobežota, bet pēc atbilžu uzklausīšanas viņu ieslodzīja cietumā. Reformatoram tika piedāvāta iespēja atteikties no saviem uzskatiem, bet viņš nepiekrita un pēc dažām nedēļām tika sadedzināts uz sārta. Vajātāji izkaisīja viņa pelnus Reinas upē un naivi cerēja, ka ir Husu apklusinājuši.
Kad Hieronims uzzināja, ka draugs nokļuvis nelaimē, viņš steidzās uz Romu. Husa domubiedram sasniedzot galamērķi, arī viņš tika arestēts un uz daudziem mēnešiem ieslodzīts cietumā. Bet šis cilvēks zaudēja drosmi un izmantoja iespēju nožēlot un noliegt to, ko bija sludinājis.
Tad viņš atklāja kādu brīnumainu lietu. Ir kaut kas ļaunāks par sadedzināšanu uz sārta. Un tas ir — netikt sadedzinātam uz sārta un dzīvot ar apziņu, ka esi nodevis savu Kungu. Hieronims nožēloja to, ka bija noliedzis Evaņģēliju, un devās nāvē ar dziesmu. Kad bende nostājās aiz viņa, lai aizdedzinātu sārtu, viņš skaļi sauca: “Nāc un rīkojies droši; aizdedzini sārtu, man redzot! Ja es baidītos, manis šeit nebūtu!”
Husa un Hieronima stāstā redzama patiesa ticība. Mūsdienu pasaulē un arī draudzē ļoti populāra ir pseidoticība, kas patiesībā nav ticība, bet gan pozitīva domāšana. Tā liktu jums domāt šādi: ticība nozīmē noticēt, ka tas, ko jūs vēlaties, tiešām notiks, un, ja jūs Bībelē atrodat kādu pantu, kas ir līdzīgs apsolījumam, jūs varat uz to cerēt. Frenks Sinatra par šo “pozitīvo domāšanu” dzied dziesmā I Did It My Way (“Es rīkojos pēc sava prāta”). Pat draudzē jūs atradīsit pozitīvās domāšanas ticības versiju, kas vēsta: “Tu arī to vari izdarīt pēc sava prāta.”
Bet Bībeles nostāja ir tā, ka ne visi apsolījumi ir domāti jums tieši šobrīd un šajos apstākļos. Ja mūsu glābšanai pietiek ar to, ka pieprasām apsolījumu piepildīšanos, tad Huss un Hieronims pamatīgi “izgāzās”. Jesajas 43:2 ir atrodams brīnišķīgs apsolījums, kuru viņi būtu varējuši izmantot: “Kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs!” Bet Huss un Hieronims tika sadedzināti uz sārta nevis tāpēc, ka viņiem trūktu ticības, bet gan savas ticības dēļ.
Ticība nozīmē uzticēties Dievam pat tad, kad lietas nenotiek tā, kā mēs to vēlētos. Ir viegli uzticēties Dievam, kad dzīvē viss norisinās gludi. Īstais ticības pārbaudījums ir tad, kad šķiet, ka mūsu lūgšanas netiek uzklausītas. Kungs vēlas, lai jūs uzticaties Viņa mīlestībai un žēlastībai gan tumšos, gan gaišos brīžos.
Savas cilvēciskās dabas dēļ mēs nespējam pretoties vēlmei dot priekšroku stāstam par Daniēlu lauvu bedrē, nevis stāstam par Jāni Kristītāju. Mums ir grūti saprast, ka no visām dāvanām, kuras Debesis varētu sniegt, sadraudzība ar Kristu Viņa ciešanās ir vissvarīgākā uzticēšanās un lielākais gods. Mums patīk Vēstules ebrejiem 11. nodaļas, ticības nodaļas, pirmā daļa, bet ir grūti pieņemt otro. Tomēr arī tā ir uzrakstīta. Vai pēdējā laikā esat to lasījuši? Pēc stāstījuma par to, kā Dievs atpestīja savus ļaudis dažādās grūtībās, tiek runāts par “citiem”. Nekad neaizmirstiet šos citus! “Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu augšāmcelšanos. Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.
Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti; viņi, kuru pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām. Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto.” (Ebrejiem 11:36–39; uzsvērums pievienots.)
Garīgie apsolījumi par grēku piedošanu, Svēto Garu un spēku darīt Viņa darbu vienmēr ir pieejami. Bet apsolījumi par paejošajām svētībām, pat par dzīvību, dažādos apstākļos tiek piešķirti vai liegti – kā Dievišķajai Providencei šķiet pareizi. Vai jūs esat gatavi kļūt par “citiem”, ja Dievs jūs aicinātu pievienoties viņiem ticības grūtākajā pārbaudījumā?