Ticība ir Gara, nevis cilvēka auglis. Tas nav kaut kas, ko mēs nopelnām vai izveidojam.
Ja jūs vēlaties pagatavot kaut ko no āboliem vai kabačiem, ar ko jūs sāksit? Vai jūs kādreiz esat strādājis dārzā? Vai jūs zināt, kas ir jādara? Nav vajadzīgas īpašas zināšanas, lai saprastu, ka ir lietas, kas ir “cēloņi”, un ir lietas, kas ir “rezultāts” vai “sekas”. Un, ja jūs vēlaties gūt panākumus dārza darbos, jūs savu uzmanību neveltīsit rezultātiem, vai ne tā?
Kas tā būtu par svētību, ja mēs savā prātā spētu skaidri izprast atšķirību starp cēloni un rezultātu arī tad, kad ir runa par garīgo izaugsmi! Cik daudzi no mums ir izniekojuši gadus un pūles, cenšoties radīt rezultātus un nodarbojoties ar tiem! Pāvils nosauc augļus, kas izpaužas kristīgajā dzīvē. Un ievērojiet, ka tie ir Gara, nevis cilvēka augļi. “Gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.” (Galatiešiem 5:22, 23)
Svētajos Rakstos ticība vienmēr tiek pasniegta kā auglis, dāvana vai rezultāts. Tas nekad nav mūsu darbs. Romiešiem 12:3 teikts, ka Dievs ikvienam ir devis ticības mērauklu. Romiešiem 10:17 savukārt atgādināts, ka ticība nāk no sludināšanas un sludināšana — no Dieva Vārda. Ticība vienmēr ir rezultāts kaut kam citam. Jūs nevarat, čakli strādājot, to radīt. Jūs nestrādājat, lai izveidotu augļus, bet savas pūles veltāt tam, kas ir augļu devējs. Jūs nestrādājat, lai saņemtu dāvanas, bet savas pūles veltāt tam, lai nokļūtu Devēja klātbūtnē un pieņemtu sniegto dāvanu. Neviens cilvēks nav spējīgs radīt ticību. Gars, kas darbojas cilvēka prātā un apskaidro to, ir tas, kas rada šo ticību Dievam.
Ir viegli sajaukt ticību ar jūtām vai censties izraisīt ticību, modinot kādas jūtas. Kad jums šķiet visvieglāk ticēt tam, ka Dievs atbildēs uz jūsu lūgšanām? Vai tas ir tad, kad jums ir sajūta, ka Viņš to izdarīs? Varbūt tas ir tad, kad jūs esat pārliecināti, ka Viņš to neizdarīs? Kad jums ir vislielākā ticība Dieva apsolījumam, ka viņš piedod visus grēkus, kurus jūs Viņam esat izsūdzējuši? Vai tas ir tad, kad jūtat, ka jums ir piedots? Varbūt tad, kad jūtaties pamesti? Vai jūsu ticība šķiet stipra tad, kad viss notiek tā, kā vajag, vai tad, kad liekas, ka viss brūk un jūk, un jums jāsaskaras ar pārbaudījumiem un kārdinājumiem?
Bet mēs saprotam, ka jūtas nav ticība; ir atšķirība starp šīm abām lietām. Un tas kļūst par vēl vienu argumentu, kāpēc mēs paši nevaram izveidot savu ticību. Jūs varat dzirdēt atbilstošu mūziku; ar savu daiļrunību jūs var aizraut kāds, kurš cenšas izraisīt zināmu entuziasmu; jūs var ietekmēt apkārtējo cilvēku noskaņojums vai saņemtā gaisma. Pareizi ietekmējot pūli, ir iespējams izraisīt neaprakstāmas sajūtas. Bet pēc tam, kad tiek izslēgtas gaismas un pūlis atgriežas mājās, un jūs esat pamesti vieni — kas notiek tad? Galu galā jūs varētu justies vēl sliktāk nekā sākumā. Vai tā kādreiz ar jums ir noticis? Miljoniem cilvēku mūsu pasaulē dzīvo no viena emocionālā pacēluma līdz otram, izšķiezdami savus dzīvības resursus neprātīgos meklējumos, lai atrastu kaut ko, kas varētu uzlabot viņu garastāvokli un palīdzētu šiem ļaudīm aizmirst, ka pēdējais, ko tie izmēģināja, pozitīvi iedarbojās visai īslaicīgi.
Uz minētā pamata ienaidnieks tik veiksmīgi ir spējis kontrolēt pasauli, ka šo stratēģiju viņš joprojām izmanto kā vienu no veiksmīgākajiem ieročiem arī draudzē. Kad kāds pieņem lēmumu sekot Jēzum, lai atrastu ilgstošo laimi, ko Kungs ir gatavs piedāvāt, ienaidnieks atnāk un saka: “Tu vēlies nākt pie Jēzus? Tad tev ir jāuzlabo sava dzīve, lai Viņš spētu tevi pieņemt!” Ienaidnieks panāk, ka cilvēks pūlas sasniegt rezultātus un veltīgi cenšas kļūt taisns pats saviem spēkiem, tādējādi neļaudams tam tuvoties Jēzum. Bet tad šis cilvēks uzzina par taisnošanu ticībā. Tas izklausās labi. Un, kad viņš ir nolēmis to pieņemt, atkal uzrodas ienaidnieks ar gluži citu paņēmienu. Viņš saka: “Pareizi, taisnošana ir saņemama ticībā. Tāpēc nenodarbojies ar taisnošanu, bet ticību.” Un tas kļūst par vēl vienu šķērsli starp grēcinieku un Glābēju.
Patiesība ir tāda, ka jums nav jāmēģina radīt taisnošanu. Jums nav jādarbojas, lai izveidotu ticību. Tās abas ir dāvanas. Abas ir augļi. Abas ir rezultāts tam, ka jūs pazīstat Jēzu. Un Jēzus iepazīšana savukārt ir rezultāts tam, ka jūs esat pavadījuši laiku sadraudzībā, pārdomās un attiecībās ar Viņu. Ja jūs nāksit pie Glābēja, Viņš jums dos patiesu ticību, kas jums ir nepieciešama. Pirmais rezultāts, meklējot Jēzu, tātad ir šī patiesā ticība. Taisnošana ir otrais jeb nākamais ieguvums.