Pazīstot Dievu, rodas uzticība Viņam. Ja jūs Dievu nepazīsit, jūs Viņam neuzticēsities. Ja jūs Viņam neuzticēsities, jūs Viņu nepazīsit.
Lai varētu kādam uzticēties, ir nepieciešamas tikai divas lietas. Pirmkārt, jums jāatrod kāds, kurš ir uzticams. Otrkārt, jums viņš jāiepazīst. Bet nupat minēto var pavērst arī otrādi. Lai kādam neuzticētos, jums tikai jāatrod kāds, kas nav uzticams, un tad šis cilvēks jāiepazīst.
Kādu vasaru, kad vēl mācījos skolā, es strādāju automašīnu remontdarbnīcā un guvu pieredzi, lai šīm iestādēm neuzticētos. Cilvēkiem, ar kuriem kopā tovasar strādāju, bija dažādi paņēmieni, kā izmantot lētticīgus klientus. Piemēram, viņi salocīja dzensiksnu tā, ka tā saplīsa, tad aiznesa to klientam un sacīja: “Paskatieties, es atklāju, ka jūsu automašīnas dzensiksna ir saplēsta. Labi, ka es pamanīju, vai ne?” Tad viņi saņēma komisijas maksu par jaunas dzensiksnas pārdošanu. Viņi “veica eļļas maiņu”, patiesībā pārlejot to no cita transporta līdzekļa un tādējādi iegūdami divkāršu samaksu. Tie bija neuzticami cilvēki, un es viņus labi iepazinu. Kopš tā laika es vienmēr esmu aizdomīgs pret remontdarbnīcu mehāniķiem.
Reiz es apstājos uzpildīt degvielu. Uzpildes stacijas darbinieks pienāca pie automašīnas loga un parādīja man saplēstu dzensiksnu. Es sacīju: “Tu to saplēsi — tu arī apmaini.”
Viņš izlikās, ka ir satriekts: “Ko jūs ar to gribat teikt?”
Es sacīju: “Es kādreiz strādāju degvielas uzpildes stacijā.”
„Ak tā...”
Un viņš apmainīja manu dzensiksnu, neprasīdams samaksu.
Protams, ir pilnībā iespējams, ka kaut kur pasaulē ir uzticami mehāniķi. Bet, lai es kādam no viņiem vēlreiz uzticētos, man šis cilvēks būtu ļoti labi jāpazīst — nepietiktu ar vienkāršu pazīšanos. Tātad ne tikai viņam vajadzētu būt uzticamam, bet arī man vajadzētu pavadīt laiku, viņu iepazīstot tik labi, lai varētu uzticēties.
Bībelē uzsvērts, ka Dievs ir uzticams. Bet jūs nekad nespēsit Viņam pilnībā uzticēties, kamēr nebūsit Viņu iepazinuši. Jau iepriekš tika teikts, ka tad, kad mēs iepazīsim Dievu tā, kā mums ir dota iespēja Viņu pazīt, mūsu dzīve kļūs par pastāvīgas paklausības dzīvi. Vēl varētu atgādināt, ka paklausība ir ticības auglis. Ja jums ir jāpazīst Dievs, lai varētu Viņam paklausīt, un, ja paklausība rodas no ticības, tātad jums ir jāpazīst Dievs arī tad, lai varētu Viņam ticēt jeb uzticēties.
Dažreiz mēs šo patiesību aizmirstam un iesaistāmies cīņā ar grēku un sātanu. Mēs ļoti cenšamies būt paklausīgi un atkal un atkal paklūpam. Tā ir taisnība, ka mēs esam aicināti cīņai — bet ir svarīgi iesaistīties pareizajā no tām. 1. Timotejam 6:12 sacīts: “Cīnies labo ticības cīņu.” Kā mēs varam cīnīties labajā ticības cīņā? Izdarot visu iespējamo, lai iepazītu Dievu un spētu Viņam uzticēties.
Kā mēs varam iepazīt Dievu? Tādā pašā veidā kā jebkuru citu. Lai ar kādu iepazītos, ir nepieciešami trīs soļi. Pirmkārt, ar viņiem jāsarunājas. Otrkārt, jāieklausās, kad viņi runā ar mums. Treškārt, ir kopīgi kaut kur jādodas un jāpavada kopā zināms laiks. Tie ir sazināšanās pamatprincipi.
Ar Dievu mēs sarunājamies lūgšanās. Mēs ieklausāmies, kā Viņš ar mums runā Savā Vārdā. Kopā ar Viņu mēs strādājam un ceļojam, iesaistīdamies kristīgajā kalpošanā, liecināšanā un evaņģelizācijā.
Dažreiz cilvēkiem ir problēmas pieņemt domu, ka viņiem ir attiecības ar kādu, kuru viņi neredz. Reiz kāds vīrietis atnāca pie pazīstama mācītāja un sacīja: “Es neticu Dievam.”
“Kāpēc?” mācītājs jautāja.
Cilvēks atbildēja: “Jo es nevaru Viņu redzēt.”
Tad mācītājs sacīja: “Es neticu, ka tev ir smadzenes.”
“Kāpēc?”
“Jo es tās nevaru redzēt.”
Mēs izmantojam daudzas lietas, kuras neredzam. Cik ilgs laiks ir pagājis, kopš jūs pēdējo reizi redzējāt elektrību? Vai jūs kādreiz esat redzējuši radioviļņus? Ja vien jūs nedzīvojat Dienvidkalifornijā, jūs nevarat redzēt gaisu, ko elpojat! Mēs nevaram saskatīt vēju. Mēs nevaram saskatīt baciļus un baktērijas. Mēs nevaram saskatīt mistisko lietu, ko sauc par “dzīvi”. Bet mēs varam redzēt visu iepriekš minēto lietu rezultātu.
Lai gan ar savām cilvēciskajām iespējām mēs nevaram redzēt Dievu vai dzirdēt Viņa balsi, mēs tomēr varam redzēt Viņa darbības spēku; un, izmantojot tos sazināšanās līdzekļus, kurus Kungs mums ir devis, mēs varam Viņu iepazīt. Iepazīstot Viņu, mēs iemācāmies Viņam uzticēties, jo Viņš ir mūsu uzticēšanās vērts.