Daudzi kristieši, runājot par „patiesību”, domā ne tikai Bībeli, bet arī daudzus formālus paziņojumus un dokumentus, kas it kā definē šīs „patiesības” aspektus. Es ar to domāju dažādo kristīgo konfesiju kredo un tradicionālās kristīgās doktrīnas. Kāds ir to statuss? Vai tām tāda pati pozīcija kā Bībelei? Dažiem kristiešiem tas tā ir. Daži neapzināti tiecas Bībeli lasīt šādu paziņojumu gaismā, nevis otrādi. Bet es nākošajā nodaļā ieteikšu šādus dokumentus un paziņojumus uztvert citādāk. Bībele ir tas avots, no kura mēs smeļamies vielu mūsu doktrinārajiem paziņojumiem. Tie attiecīgi sistematizē un apkopo, kāda, pēc mūsu domām, ir Bībeles attieksme pret dažādiem nozīmīgiem jautājumiem.
Es ceru, daudzi no jums šo nodaļu beigs lasīt ar sajūtu, ka ir vēl tik daudz ko teikt par ideju, ka jāapsver ne tikai personiskā gaume un viedokļi, un par domu, ka Radītājs Dievs mums atklājis patiesību. Mums var pietrūkt pamata, kurš nepieļautu nekādas šaubas, bet noteikti eksistē šis „tīkls”, kurā atsevišķi pavedieni viens otru stiprina un kā rezultātu var nodēvēt par „pamatotu ticību”. Tas, ko ietver šie „uzskati”, ir nākošais solis mūsu atklāsmēs: Ticība. Šinī gadījumā par vārdu „solis” piemērotāks būtu vārds „lēciens”.
Vai jūs esat tam gatavi?