Filosofiski runājot, varētu teikt, ka ir trīs iespējas, kā izskaidrot Universa un īpaši jau dzīvības rašanos. Pirmkārt, pastāv gadījums jeb nejaušība. Šī ir klasiskā Darvina pieeja, ka, atvēlot lielu laika posmu, kaut kādā brīdī nejaušība noorganizēs visu dzīvības uzbūvei nepieciešamo ķieģelīšu nonākšanu vienā vietā, bet vēlāk, laika gaitā no šīs pirmās „vienkāršās” dzīvības formas tālāk attīstīsies visas pārējās uz mūsu planētas jebkad dzīvojušās un šodien esošās dzīvības formas. Šī teorija saskaras ar zināmām nopietnām grūtībām, jo tagad mēs zinām, ka nav tādas „vienkāršas” dzīvības formas, nav pat „vienkāršas” šūnas. Modernā zinātne ir skaidri atklājusi, ka šūnām un molekulām piemīt prātu reibinoša sarežģītība un ka statistikas likumi norāda – nejaušība nevar kalpot par pilnvērtīgu skaidrojumu. Rezultātā daudzi domā, ka uz nejaušību balstītās teorijas ir noraidāmas.
Otra pieeja ar izcelsmi saistītajiem jautājumiem ir nepieciešamības koncepcija. Šai gadījumā tiek pausta ideja par to, ka viss, kas ir, tas radies dabas likumu rezultātā – kādu laiku šī bija ļoti populāra teorija. Kad Napoleons pajautāja astronomam Pjēram Simonam Laplasam (1749-1827) par vietu, kuru viņš piešķīris Dievam savā teorijā par debesu ķermeņu izcelsmi, Laplass atbildēja ar slaveno frāzi: „Kungs, man šāda hipotēze nav vajadzīga.” Viņš bija pārliecināts, ka fizikas likumiem bija nepieciešamība izveidot Universu un visu, kas tajā atrodas, kaislīgi noliegdams jebkādus iebildumus, ka varētu pastāvēt kas vairāk par šiem likumiem.
Kurt O. Wise, ‘The Origin of Life’s Major Groups’, J.P. Moreland ed. The Creation Hypothesis (Downers Grove II: InterVarsity Press, 1994); 231.lpp.
Trešais Universa un uz šīs planētas pastāvošās dzīvības rašanās skaidrojums ir inteliģentā dizaina (radīšanas) koncepcija. Labi pazīstamais britu fiziķis Pols Deiviss 1988. gadā savā grāmatā „Kosmiskais projekts” uzrakstīja to, ko dažādos veidos atzinuši arī daudzi citi zinātnieki: „[Inteliģenta] dizaina pastāvēšanas iespaids ir nepārvarams!” Īsumā apskatīsim dažus no dabas sarežģītības paraugiem, kuri zinātniekiem arvien vairāk likuši nonākt pie slēdziena, ka par kosmosa un dzīvības izcelsmes izskaidrošanu viņi var domāt tikai kaut kāda veida inteliģenta dizaina kontekstā.