Mūsu raksturs un tāpat arī dzīve nosaka mūsu iespaidu uz citiem. Lai pārliecinātu citus par Kristus žēlastības spēku, mums pašiem jāpazīst šis spēks un viņa darbība paša sirdī un dzīvē. Evaņģēlijam, kuru pasniedzam dvēseļu glābšanai, jābūt Evaņģēlijam, kas ir izglābis paša dvēseli. Tikai dzīvā ticībā Kristum kā personīgam Pestītājam, iespējams panākt, lai neticīgajā, visu aptumšotajā pasaulē būtu izjūtams mūsu iespaids. Ja gribam grēciniekus izraut no tik strauji lejup traucošās straumes, tad mūsu pašu kājām jāatrodas uz stipra pamata – Jēzus Kristus.
Kristieša pazīšanas zīme nav nekāda ārīga izkārtne, nav krusta vai kāda cita jūga nešana, bet tā ir dzīve, kas atklāj cilvēka savienību ar Dievu. Viņa žēlastības spēkam, kas pārveido raksturu, jāpārliecina pasaule, ka Dievs sūtījis Savu Dēlu par tās Pestītāju. Nav līdzīga iespaida, kas varētu apņemt cilvēka dvēseli, kam būtu kāda vara, kā nesavtīgas dzīves iespaidam. Stiprākais pierādījums par labu Evaņģēlijam ir mīlošs un mīļš kristietis. / „Lielā Ārsta pēdās” 469., 470.lpp./
Atcerieties, ka jūs nespējat lasīt sirdis! Tāpat jūs nezināt, kādi motīvi izraisījuši darbību, kuru uzskatāt par nepareizu. Ir daudzi, kas nav saņēmuši pareizu audzināšanu, kā rezultātā viņu raksturs ir sakropļots; viņi ir cietsirdīgi un īgni, un šķiet, esam visādi greizi. Tomēr Kristus žēlastība var viņus pārveidot. Nekad viņus neatstumjiet, nekad nedzeniet tos mazdūšībā vai izmisumā ar vārdiem: „Tu liki man vilties! Es vairs necentīšos tev palīdzēt!”
Pat daži, uzbudinājumā izteikti vārdi, kādus, pēc mūsu domām, attiecīgā persona pelnījusi, var saraut tās iespaida stīgas, kurām vajadzēja tieši saistīt viņu sirdis pie mūsējām.
Ticības apliecībai atbilstoša dzīve, pacietīga izturība un miers izaicinājuma brīžos vienmēr ir vispārliecinošākie pierādījumi un vissvinīgākie lūgumi. Ja tev ir bijušas iespējas un priekštiesības, kādas citi nav baudījuši, tad ņem to vērā un vienmēr esi saprātīgs, uzmanīgs un laipns skolotājs.
Lai zīmoglakā iegūtu skaidru un neizdzēšamu zīmoga nospiedumu, zīmogu nespiediet ātru un ar varu, bet gan to uz zīmoglakas uzlieciet un ar vienmērīgi pieaugošu spēku to paturiet tik ilgi, līdz laka kļūst cieta. Un līdzīgā veidā izturieties ar cilvēku dvēselēm. Kristīgās ietekmes nepārtrauktība ir tās spēka noslēpums, kas atkarīgs no pastāvīga un ne ar ko neiespaidojamas Kristus rakstura atklāsmes dzīvē. Palīdziet maldošiem, atstāstot viņiem savus piedzīvojumus. Rādiet, ka tad, kad jūs pieļāvāt nopietnas kļūdas, jūsu līdzstrādnieku pacietība, laipnība un gatavība palīdzēt deva jums jaunu drosmi un cerību.
Līdz pat Tiesas dienai jūs neuzzināsiet, kāds iespaids bijis jūsu laipnajai, apdomīgajai un piesardzīgajai rīcībai ar nepastāvīgajiem, necienīgajiem, neprātīgajiem ļaudīm. Saduroties ar nepateicību un nodevību svētajās uzticētajās lietās, mūsos uzliesmo vēlēšanās izrādīt sašutumu, pat nicinājumu. Un tieši to vainīgie sagaida, viņi uz to ir sagatavojušies. Bet laipna pacietība viņos izsauc izbrīnu un bieži pamodina labākas tieksmes un ilgas pēc cēlākas dzīves. / „Lielā Ārsta pēdās” 494., 495.lpp./
Ikvienā saskarsmē ar cilvēkiem ir vajadzīga pašsavaldīšanās, pacietība un līdzjūtīga mīlestība. Savās tieksmēs, ieradumos un audzināšanā mēs tik ļoti atšķiramies viens no otra, ka mūsu uzskati nevar būt vienādi - mēs katrs spriežam dažādi. Arī izpratne par Patiesību un ieskati par vēlamo dzīves veidu visādā ziņā nav vieni un tie paši. Nav divu cilvēku, kuru pārdzīvojumi visos sīkumos būtu vienādi. Kas vienam ir pārbaudījums, priekš otra tas tāds nav. Pienākumi, kas vienam liekas viegli, otram ir grūti un sarežģīti.
Tik viegli pavedināma, tik nezinoša un tik ātri pieņemt nepareizu spriedumu ir gatava cilvēka daba, ka katram no mums vajadzētu būt uzmanīgam un piesardzīgam citu cilvēku novērtēšanā. Mēs vāji izprotam savas rīcības ietekmi un citu cilvēku dzīvi. Mūsu vārdi un darbi mums pašiem var likties maznozīmīgi, bet, ja mūsu acis varētu ieskatīties nākotnē, tās ieraudzītu, ka mūsu izturēšanās veidam ir visnopietnākās sekas vai nu uz labu vai sliktu.
/ „Lielā Ārsta pēdās” 483.lpp./