Kristus kalpiem iepriekš nav jāsagatavo runas tiem gadījumiem, kad tie pārbaudīta viņu ticība. Viņiem jāgatavojas no dienas dienā, uzņemot sirdī dārgās Dieva Vārda patiesības, ganoties Kristus pamācībās un nostiprinot savu ticību, un tad pārbaudījumu brīdī Svētais Gars atgādinās tieši tās patiesības, kas aizsniegs sanākušo klausītāju sirdis.
Tieši vajadzīgajā brīdī Dievs viņu atmiņā liks uzliesmot atziņām, kas iegūtas rūpīgās un čaklās Rakstu studijās. Bet, ja viņi nepiepildīs savu prātu ar Patiesības dārgakmeņiem, ja viņi necentīsies iepazīties ar Kristus Vārdiem, ja pārbaudījumos viņi nekad nebūs baudījuši Kristus žēlastības Spēku, tiem arī nav nozīmes gaidīt, ka Svētais Gars viņiem liks atcerēties Kristus vārdus. Viņiem ar nedalītām pūlēm ik dienas jākalpo Dievam un tad jāuzticas Viņam. /E.G.V. 1896.g. okt./