Skolotājam jāsaprot, ka, lai arī kādas būtu grūtības, viņiem tās jāpārvar Kristus garā.
Cīņas garam nestājieties pretī ar cīņas garu. Jums nāksies sastapties ar ietiepību, kūtrumu, stūrgalvību un vieglprātību, tomēr visos apstākļos parādiet laipnību un mīlestību un pacietīgi, sevi savaldot, centieties panākt, lai skolnieki pieķertos jums. Ļaujiet viņiem saprast, ka jūs ļoti vēlaties darīt viņiem tikai labu. Rādiet, ka jūs saviem audzēkņiem uzticaties. Tāpat apmeklējiet viņus viņu mājās, kā arī ielūdziet viņus savās mājās. Tam, ka jūs viņus mīlat, jākļūst redzamam ne tikai vārdos, bet arī darbos un patiesībā.
Skolotājam nav jāuzstāda sevišķas prasības viņu cienīt, jo vienīgais ceļš skolnieku cieņas iegūšanai ir kristīga izturēšanās, kas izpaužas laipnībā un kristīgā pieklājībā. Skolotājam jāaudzina skolnieki tā, kā Kristus audzināja savus mācekļus, atstājot tādu iespaidu, ko laika gaita nespēj izdzēst. Viņa ietekmei jāveido skolnieki pēc dievišķā Parauga. Un, ja viņš tā dara, tikai Mūžība atklās šī darba vērtību. Skolotājam savos skolniekos jāpamodina tikumības izjūtas un jāiedveš vēlēšanās atsaukties dievišķajam aicinājumam.
Savtīgus, īgnus, pavēlnieciskus, brutālus un skarbus cilvēkus, kas neņem vērā citu jūtas, nekad nevajadzētu izraudzīt par skolotājiem. Viņi neizbēgami atstās postošu iespaidu uz saviem skolniekiem, veidodami tos pēc sava rakstura parauga, un ļaunums tādā veidā turpināsies. Tāda rakstura cilvēki centīsies pat ar varu salauzt nepaklausīga zēna gribu. Bet tā izturēties ar grēciniekiem Kristus nav atļāvis. Ar Debesu gudrību, lēnprātību un sirsnīgu pazemību skolotājs var iespaidot gribu un ievadīt to paklausības gultnē. Bet neviens lai neiedomājas, ka skolnieka mīlestību iespējams iegūt ar draudiem. Mums jāatkārto Kristus darba metodes.
Daudzi, kas pilnībā izprot kāda grēka iespaidu citos, nepietiekami novērtē šīs pašas maldīšanās izraisīto ļaunumu sevī. Mums visur jāsastopas ar cilvēkiem, kas nemaz nezina, ka viņiem piemīt tādas rakstura īpašības, kuras katrā ziņā ir jālabo. Citi saskata savas apšaubāmās rakstura īpašības, tomēr, kad viņus norāj, viņi domā, ka tiek pārprasti. Skolotājam Mūžības Gaismā rūpīgi jāpārbauda sava paša sirds, lai klases priekšā varētu stāvēt tāds, kādus tas vēlas redzēt savus skolniekus. Viņam ik dienas jāmācās Kristus skolā, paliekot Kristū, līdzīgi kā zars vienmēr atrodas vīna kokā, lai citiem varētu sniegt to, ko pats saņēmis no Kristus.
Skolotājam, kas savus skolniekus grib pakļaut disciplīnai, vispirms pašam jāpakļaujas Kristus vadībai. Jēzus ir sacījis: „Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tiem būs dzīvības gaisma.”
Saņēmuši dievišķu apgaismojumu, jūs varat strādāt kā Kristus strādāja, jo Viņa gaisma caur jums var apmirdzēt taku ikvienam grēciniekam, ar kuru satiekaties. Vai tiešām jūs mācāt Dieva ceļus? – ir jautājums. Ja esat atgriezts skolotājs, tad spēsit mantot, bet ne aizdzīt; pievilkt, bet ne atgrūst tos, kuru dēļ mira Kristus. Jūs rūpēsities par Kristus ganāmpulka avīm un jēriem un tos sargāsit. Ja tie nomaldītos, nekad viņus nepametīsit bojāejai, bet meklēsit, lai glābtu. Visas Debesis būs gatavas jums palīdzēt šajā cēlajā darbā.
Eņģeļi atbalstīs jūsu pūles atrast atslēgu visnepaklausīgākajai un nelabojamākajai sirdij. Ar Kristus starpniecību saņemsit sevišķu žēlastību un spēku, jo Viņš no savas bezgalīgās pilnības var jums dot visu vajadzīgo. Un tad būsit piemērots kļūt par Dieva līdzstrādnieku, jo vienots ar Kristu, pūloties glābt pazudušo, jūsu mīlestības darba rezultāti būs redzami ne tikai šinī dzīvē, bet arī visā mūžībā. / E.G.V. 1893.g. janvāris/