Ja skolotājs redz, ka nespēj kādu skolnieku pakļaut klasē valdošajai disciplīnai, tad to jāpārceļ uz citu klasi, jo, iespējams, cits audzinātājs spēs izlabot attiecīgo kļūdu, trūkumu. Jo, kas vienam skolotājam trūkst, tas var būt otram. Ja izdodas iegūt jauniešu uzticību un ar līdzjūtības un mīlestības saitēm to piesaistīt savai sirdij, tad ir radusies iespēja šo dvēseli mantot Kristum. Untumains, ietiepīgs un patgalvīgs zēns var tomēr savā raksturā pārvērsties. Skolniekiem nepieciešama mīlestība un līdzjūtība, bet partejiskums ir vājība, jo tas pamodina aizdomas un greizsirdību. Bērni ātri sapratīs, kam skolotājs dod priekšrocības, un labvēlību baudošais skolnieks bieži vien sāks mērīt savu stiprumu, spējīgumu un prasmi ar skolotāja prasmi vadīt klasi. Tāds var pat iekārtoties ar noteicēja lomu un, ja skolotājam trūkst Kristus žēlastības skaistuma, tad, kļūstot nepacietīgam, prasošam un bargam, viņš parādīs tikai savu vājumu. Klasē valdošais gars pamudinās arī citus skolniekus tiekties pēc tā paša mērķa, tā dažādos veidos cenšoties pēc virskundzības. Ja skolotājs ar Kristus žēlastību savalda sevi un neatlaidīgi un pacietīgi ievēro noteiktās līnijas, viņš nemierīgos nomierinās, saglabās cieņu un iemantos cieņu arī no skolnieku puses. Tad, kad izdevies atjaunot kārtību, esiet laipni, uzmanīgi un pretimnākoši.
Var gadīties, ka sacelšanās atkal un atkal atkārtosies, tomēr nerīkojieties pārsteidzīgi. Nerunājiet skarbi ar vainīgo un nepadariet dvēseli mazdūšīgu, kura cīnās ar tumsas spēkiem. Esiet mierīgi, bet lai jūsu sirdslūgšana traucas pēc palīdzības pie Dieva. Eņģeļi nostāsies jums blakus un palīdzēs pacelt karogu pret ienaidnieku. Tā vainīgā atgrūšanas vietā varbūt spēsit mantot attiecīgo dvēseli Kristum. / E.G.V. 1892. dec./