Sabatskolas darbā nāksies sastapties ar tādiem, kas kļūdās, kas krīt grēkos un padodas maldībām. Un Kristus Savā Vārdā mums ir devis skaidrus norādījumus, kā izturēties ar maldīgajiem, tomēr daudzi šīs pamācības nav ņēmuši vērā. Viņi tās vienkārši nav pārdomājuši savās sirdīs, lai Svētais Gars varētu apgaismot to aptumšoto izpratni un salauzt un mīkstināt kā skolotāju, tā skolnieku akmens sirdi. Svētais Gars darīs sirdi iejūtīgu, līdzjūtīgu un atbrīvos no lepnuma un savtīguma.
Sabatskolas skolnieku nepareizā izturēšanās, iespējams, apgrūtinās skolotāju darbu, tomēr viņi nedrīkst sacīt asus vārdus vai kļūt nesavaldīgi. Tā rīkojoties, viņi vis nelietotu Gara zobenu, bet gan sātana ieročus. Kaut arī skolēnu sliktā uzvedība ir grūti panesama, un nepareizības jāizlabo, noteikumi ir jāievēro un taisnība jācienī, tomēr skolotājam jāiet pa Kunga ceļu, savienojot taisnību ar žēlastību. Viņam jāraugās uz Golgātas krustu un jāvēro, kā tur sastapās žēlastība un patiesība un kā taisnība un miers skūpstas. Tur ar šo dievišķo Upuri cilvēks var tikt samierināts ar Dievu. Domājot par Kristus mīlestību, jūsu sirds kļūst iejūtīgāka, kā rezultātā pret skolniekiem izturēsieties kā ar Kunga ģimenes jaunākajiem locekļiem. Jūs atcerēsities, ka viņi pieder Kristum, vēlēdamies ar viņiem izturēties tā, kā Kristus izturējās ar jums pašiem.
Asa, skarba rīcība nekad nepalīdzēs jaunietim ieraudzīt savas kļūdas, nedz arī tās labot.
Ja Jēzus Garā rūpējoties par skolas likumu un noteikumu ievērošanu, tomēr nepieciešams rājiens, tad šo nepatīkamo darbu dariet ar mīlestības izraisītām skumjām. Nedomājiet, ka jūsu pienākums ir skolnieku atklāti norāt, ar to viņu pazemojot visas skolas priekšā. Šādā veidā bērniem netiks rādīta pareiza priekšzīme, tāda rīcība būs sekla, kas nestu arī līdzīgus augļus. Neviena skolnieka kļūdas neatklājiet ārpus to cilvēku loka, kuriem tas jāzina, jo tā darot, radīsies līdzjūtība pret pārkāpēju un paliks iespaids, it kā izturēšanās pret viņu bijusi nepareiza. Bet stāstot visiem par attiecīga cilvēka ļaunajiem darbiem, viņu var iegrūst sātana kaujas laukā, no šī brīža slīdot arvien zemāk un zemāk. Kristus mūs ilgi panesa, un mums jābūt līdzīgiem Viņam. Mūsu kļūdu dēļ Viņš mūs neatstāja, bet saudzīgi norāja un mīlestībā vilka un vēl tagad velk pie Sevis.