Sātans darbojas pie cilvēku prātiem, likdams tiem domāt, ka bez Dieva ir iespējams iegūt brīnišķīgas zināšanas. Ar maldinošiem spriedumiem viņš panāca, ka Ādams un Ieva sāka apšaubīt Dieva vārdu un to aizstāja ar teoriju, kas noveda pie nepaklausības. Šodien velna sofistika dara to pašu, ko tā darīja Ēdenē. Skolotāji, kas savam audzināšanas darbam piejauc neticīgu rakstnieku uzskatus, sēj jauniešu prātos domas, kas noved pie neuzticēšanās Dievam un Viņa likuma pārkāpšanas. Šie cilvēki nezina, ko dara. Tie neapjēdz, kādas būs viņu darba sekas.
Students var pabeigt visas mūsdienu skolu klases un koledžu kursus. Viņš var veltīt visus spēkus, lai iegūtu zināšanas. Taču, ja tam nebūs zināšanu par Dievu, ja tas nepaklausīs tiem likumiem, kas pārvalda viņa eksistenci, tad viņš pats sevi iznīcinās. Ar sliktiem ieradumiem šis cilvēks zaudēs apziņu par savu vērtību. Viņš zaudēs paškontroli. Viņš vairs nespēs pareizi spriest par lietām, kurām ir vistiešākais sakars ar viņu pašu. Viņš kļūs bezrūpīgs un nesaprātīgs attiecībā pret savu prātu un ķermeni. Ar sliktiem ieradumiem viņš sevi padarīs par vraku. Viņš nespēs būt laimīgs, jo nevērība pret šķīsto un veselīgo principu attīstīšanu pakļauj viņu tādu ieradumu varai, kas laupa mieru. Grūtie studiju gadi ir pazaudēts laiks, [109] jo ar to viņš sevi iznīcina. Viņš būs izšķiedis savus fiziskos un intelektuālos spēkus, un viņa miesas templis būs pārvērties drupās. Viņš būs izpostījis gan šo, gan nākamo dzīvi. Saņemdams laicīgās zināšanas, viņš domā, ka iegūst bagātību, taču, atstādams novārtā Bībeli, viņš upurē to bagātību, kas ir visa pārējā vērta.