Dievs nevēlas, ka Viņa ļaudis dzīvotu pilsētās, kur pastāvīgi valda nemiers un satraukums. Bērnus vajadzētu no tā pasargāt, jo steiga, trauksme un troksnis grauj visu organismu. — 2SM, 357. (1902) [99]
Daudziem, kas dzīvo pilsētās, kur nav nevienas pēdas zāļu laukumiņa, kas gadu no gada raugās netīrā pagalmā un šaurā ieliņā, uz akmens mūri un uz ielas bruģi un elpo ar putekļiem un dūmiem piesātinātu gaisu, ja tie tiktu izvesti laukos, kur viņus apņemtu zaļi tīrumi, meži, pakalni un strauti, skaidras debesis un svaigs, tīrs lauku gaiss, viss apkārt esošais šķistu gandrīz kā Debesīs. — MH, 191.,192. (1905)
Pilsētas dzīves apstākļi bieži bīstami apdraud veselību. Viens no daudzajiem tur sastopamajiem ļaunumiem ir tas, ka pastāvīgi esam pakļauti saskarei ar slimībām, ar tur valdošo slikto gaisu, netīro ūdeni un barību, kā arī ar saspiestajiem, tumšajiem dzīvokļiem. Tā nav Dieva griba, ka ļaudīm vajadzētu drūzmēties pilsētās, spiesties kopā šaurajās ielās un daudzdzīvokļu mājās. — MH, 365. (1905)