Vecāki ar savām ģimenēm dodas uz pilsētām, domājot, ka tur būs vieglāk nopelnīt iztiku nekā laukos. Bērni, kuriem no skolas brīvajā laikā nav nekā ko darīt, iegūst ielas izglītību. No sliktām sabiedrībām tie mantos ļaunus ieradumus un pieradīs pie izlaidīga dzīvesveida. — 5T, 232. (1882) [98]
Ir nepareizi sūtīt bērnus skolās uz pilsētām, kur viņi tiek pakļauti dažāda veida valdzinošiem un demoralizējošiem iespaidiem, jo tad rakstura veidošana gan no bērnu, gan vecāku puses kļūst desmit reizes grūtāka. — FE, 326. (1894)
Pilsētas ir pilnas ar kārdinājumiem. Mums savu darbu jāplāno tā, lai savus jauniešus pēc iespējas pasargātu no samaitāšanās. — AH, 136. (1902)
Mūsu ļaudīm ir pienācis laiks savas ģimenes pārvest uz vientuļākām vietām laukos, pretējā gadījumā jaunieši un arī daudzi gados vecāki cilvēki iekritīs lamatās, un ienaidnieks tos uzvarēs. — 8T, 101. (1904)
No simts ģimenēm nav vienas, kas, apmetoties uz dzīvi pilsētās, sev būtu guvusi fiziskus, intelektuālus vai garīgus labumus. Ticību, cerību, mīlestību un laimi daudz vieglāk mantot nomaļās vietās, laukos, pakalnos un mežu tuvumā. Aizvediet savus bērnus prom no pilsētas skatiem un trokšņa, prom no tramvaju dārdoņas un dzīvas satiksmes kņadas, un viņu domu pasaule kļūs daudz veselīgāka. Viņu sirdis vieglāk uzņems arī Dieva Vārda patiesības. — AH, 137. (1905)