Lai tie, kas raksta mūsu laikrakstiem, sargās no nelaipniem mājieniem un uzbrukumiem, kas noteikti kaitēs un aizsprostos ceļu, kavējot veikt darbu, kas mums jādara, lai aizsniegtu visas ļaužu šķiras, ieskaitot katoļus. Mūsu uzdevums ir izteikt patiesību mīlestībā un nesajaukt to ar dabīgās sirds nesvētajām īpašībām, runājot tādā pašā garā, kā mūsu ienaidnieki. (..) Mēs nedrīkstam sacīt nevienu vārdu, ne arī rakstos pieļaut kādu teikumu, sevišķi personīgas, aizskarošas piezīmes, kas pamodinātu mūsu ienaidniekus pret mums un sakurinātu viņu kaislības līdz baltkvēlei, izņemot gadījumus, kad tāda nostāja noteikti nepieciešama patiesības aizstāvēšanai. (..) Lai griež un norāj Dieva Vārds, bet ierobežotie cilvēki lai paslēpjas un paliek Jēzū Kristū. — 9T, 240-244. (1909)
Savos izteicienos un rakstu darbos mums jāizvairās no visa, kas mūs varētu nostādīt kā likuma un kārtības pretiniekus. Tādēļ ir rūpīgi jāapsver katrs izteiciens, lai mūs nevarētu apvainot par neuzticību valstij un tās likumiem. — Letter, 36. (1895)
Kristietība neizpaužas asos apvainojumos un nosodījumos. — 6T, 397. (1900)