Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai ar Sabata ievērošanu cilvēku vidū saglabātos Viņa atzīšana. Viņš grib, lai Sabats mūsu domas pievērstu Viņam kā patiesajam un dzīvajam Dievam un lai, atzīstot Viņu, mums būtu dzīvība un miers. — 6T, 349. (1900)
Jau visu nedēļu mums vajag domāt par Sabatu un gatavoties to ievērot saskaņā ar bausli. Mums Sabats nav jāievēro tikai kā likums, [78] bet jāizprot tā garīgais sakars ar visām mūsu dzīves ikdienišķajām lietām. (..) Ja Sabatu ievēros tā, tad laicīgām lietām netiks atļauts nomākt garīgās. Tad Sabatam netiks atstāts neviens pienākums, kas veicams sešās darba dienās. — 6T, 353., 354. (1900)
Arī cilvēkam šajā dienā kaut kas ir jādara. Ir jāveic ikdienas darbi, jāapkopj slimnieks un jāapmierina trūcīgo vajadzības. Ja kāds Sabatā cietējam nesniedz palīdzību, tas grēko. Dieva svētā dusas diena ir iecelta cilvēka dēļ, un žēlsirdības darbi ir pilnīgā saskaņā ar tās mērķi. Dievs negrib, lai Viņa radījumi ciestu kaut vienu stundu ilgāk, ja to var atvieglot Sabatā vai kādā citā dienā. — DA, 207. (1898)