Desmitais ir svēts, to Dievs ir paturējis sev. Tas jānes Viņa mantu namā un jāizlieto Evaņģēlija strādnieku darba atbalstīšanai. (..) Lasiet rūpīgi Malahijas trešo nodaļu un vērojiet, ko Dievs saka par desmito daļu. — 9T, 249. (1909)
Jaunā Derībā likums par desmito netiek atkārtots, tāpat kā nav atkārtots arī Sabata bauslis, bet tie paliek spēkā un tiek paskaidrota to dziļā garīgā nozīme. — CS, 66. (1882)
Kungs tagad aicina septītās dienas adventistus visās vietās svētīties Viņam un atbilstoši apstākļiem darīt visu iespējamo, lai sekmētu Viņa darbu. Viņš vēlas, lai tie ar devīgumu dāvanās un [79] ziedojumos parāda, ka vērtē Viņa svētības un pateicas par parādīto žēlastību un laipnību. — 9T, 132. (1909)
Labdarība mirstot ir nožēlojams atvietojums devībai dzīves laikā. — 5T, 155. (1882)
Tuvojoties laika galam, Dieva darba vajadzības pastāvīgi pieaugs. — 5T, 156. (1882)
Dievs mūs šajā pasaulē ieved grūtībās, lai noteiktu mūsu derīgumu nākamajai dzīvei. Neviens, kura raksturs būs aptraipīts ar egoismu, nevarēs ieiet Debesīs. Tādēļ Dievs mūs pārbauda, piešķirot laicīgus īpašumus, lai pēc mūsu attieksmes spriestu, vai var uzticēt mūžīgas bagātības. — CS, 22. (1893)