Dievs ir ilgi gaidījis, lai kalpošanas gars pārņemtu visu draudzi, lai katrs darbotos Viņa lietā saskaņā ar savām spējām. Ja Dieva draudzes locekļi darītu tiem norādīto darbu vajadzīgajā nozarē savās mājās un citur, izpildot Evaņģēlija uzdevumu, tad drīz vien tiktu brīdināta visa pasaule, un Kungs Jēzus atgrieztos uz šo Zemi ar lielu spēku un godību. — AA, 111. (1911)
Visur valda tieksme personīgās pūles aizvietot ar organizatorisko darbu. Cilvēciskā gudrība tiecas uz apvienošanos un centralizāciju, tiek celtas lielas baznīcas un iestādes. Un cilvēku lielākais vairums labdarības darbu atstāj dažādu organizāciju un biedrību pārziņā, tā atbrīvodamies no tiešas saskares ar ļaudīm, kā rezultātā viņu sirdis kļūst vienaldzīgas un aukstas. Visa uzmanība tiek pievērsta sev, un nekas cits tos vairs neinteresē. Mīlestība pret Dievu un cilvēkiem viņu dvēselē mirst. [76]
Kristus saviem sekotājiem ir uzticējis personīgu darbu, ko neviens cits nevar padarīt. Slimnieku un trūcīgo apmeklēšanu, kā arī Evaņģēlija pasniegšanu pazudušajiem nedrīkst atstāt apvienību un labdarības organizāciju ziņā. Evaņģēlija izplatīšana prasa personīgu piepūli, personīgu atbildību un personīgu upuri. — MH, 147. (1905)