Kungam Jēzum vienmēr ir bijuši izredzēti uzticīgi ļaudis. Kad jūdu tauta atmeta Dzīvības Kungu, Kristu, Viņš tiem atņēma valstību un nodeva to pagāniem. Saskaņā ar šo principu Dievs turpina darboties katrā sava darba nozarē. Kad draudze Kunga vārdam parāda neuzticību, lai kāds arī nebūtu tās augstais un svētais aicinājums, Dievs turpmāk ar tiem nevar sadarboties. Tādā gadījumā svarīgu pienākumu pildīšanai tiek izraudzīti citi. Un, ja arī tie, savukārt, negrib šķirties no katras grēcīgas, netaisnas rīcības, ja tie pilnībā nenostiprina skaidros un svētos principus, tad Dievs tiem pieļauj ciešanas, lai tos pazemotu, bet, ja neatgriežas, atbrīvo no viņu pienākumiem. — 14MR, 102. (1903)