Par nožēlošanu, draudze cieš zaudējumus un tai nav tādas veiksmes, kādu sagaida Tās Atpircējs, bet tomēr Kungs neatstāj savu tautu. Viņš vēl arvien pret tiem izturas pacietīgi ne kāda viņu labuma dēļ, bet lai patiesības un taisnības ienaidnieku priekšā netiktu pazemots Viņa vārds, un lai sātaniskajiem spēkiem nebūtu iespējas līksmoties par Dieva tautas iznīcināšanu. Viņš ilgi panes tās ietiepību, neticību un nespēju izšķirties. Viņš to audzina ar apbrīnojamu pacietību un līdzcietību. Ja tie ieklausās Viņa norādījumos, Kungs atbrīvo tos no grēcīgās noslieces, izglābj un dara par savas žēlastības spēka mūžīgiem pieminekļiem. — ST, 13.11.1901.
Mums vajadzētu atcerēties, ka draudze, lai arī novājināta un nepilnīga, ir vienīgā virs Zemes, [59] kam Kristus dāvā savu visaugstāko uzmanību un vislielākās rūpes. Viņš pastāvīgi par to modri gādā un stiprina ar savu Svēto Garu. — 2SM, 396. (1902)