Sātans strādā atmosfērā; viņš saindē atmosfēru, un mūsu dzīvība —
laicīgā un mūžīgā — ir atkarīga no Dieva. Ņemot vērā mūsu stāvokli, mums
nepieciešama vislielākā modrība, pilnīga nodošanās, atgriešanās un [27]
svētīšanās Dievam. Tomēr šķiet, ka mēs sēžam uz vietas, it kā būtu
paralizēti. Debesu Dievs, uzmodini mūs! — 2SM, 52. (1890)
Dievs neattur tumsības spēkus no viņu ļauno nodomu piepildīšanas, ar
nāvējošiem mikrobiem piesārņojot atmosfēru, kas ir viens no cilvēku
dzīvību uzturošajiem avotiem.
Tāda darbība iespaido ne tikai augu valsti, bet vispirms jau no dažādām epidēmijām cieš ļaudis. (..) Bet tie vēl ir tikai pilieni no Dieva dusmu kausa, kas izliesies pār zemi. Tās vēl ir tikai vājas priekšnojautas no tā, kas norisināsies vistuvākajā nākotnē. — 3SM, 391. (1891)
Bads arvien pastiprināsies. Epidēmijas sev līdzi paņems tūkstošiem dzīvību. No visām pusēm mūs ielenks sātana darbības izraisītās briesmas, tomēr tās ierobežos Dieva spēks, kas atklāsies vienlaicīgi. — 19MR, 382. (1897)