Ienaidnieks strādāja un vēl arvien strādā. Viņš ir nonācis ar lielu spēku, un Dieva Gars tiek atņemts no Zemes. Dievs atrauj savu roku. Mums pietiek atcerēties kaut vai Džonstaunu (Pensilvānijā). Kungs neaizkavēja velnu iznīcināt šo pilsētu — pārtraukt tās eksistenci. (Kad pēc vairāku dienu spēcīgām lietusgāzēm tika pārrauts dambis, 1889. gada 31. maijā Džonstaunā ūdensplūdos gāja bojā 2200 cilvēku). Un, tuvojoties Zemes vēstures beigām, ūdensplūdi atkārtosies arvien biežāk. — 1SAT, 109. (1889)
Zemes garozu salauzīs tās dzīlēs esošo elementu spēks. Šie brīvību ieguvušie elementi noslaucīs no zemes atsevišķu cilvēku daudzu gadu laikā sakrāto bagātību, [26] kas šīs neskaitāmās vērtības ieguvuši uz savu strādnieku darba algas rēķina. Tieši tāpat tiks piemeklēta arī reliģiskā pasaule, jo gals ir tuvu. — 3MR, 208. (1891)
Ir pienācis laiks, kad neviens nevar būt pilnīgi drošs, ka stāv uz stipra pamata, jo vienā acumirklī zem viņa kājām var sākt viļņoties zeme. Zemestrīces notiks, kur tās vismazāk sagaida. — TM, 421. (1896)
Ugunsgrēkos, ūdensplūdos, zemestrīcēs, dziļumu mežonīgajā stihijā, nelaimēs uz jūras un sauszemes izskan brīdinājums, ka ne jau bez gala Dieva Gars cīnīsies par cilvēkiem. — 3MR, 315. (1897)
Pirms Cilvēka Dēls parādīsies debesu padebešos, dabā viss tiks satricināts. Zibeņi no debesīm savienosies ar uguni zemes iekšienē, liekot kalniem degt kā ceplim un izsviežot lavas plūdus pār ciemiem un pilsētām. Zemes iekšējiem slāņiem pārvietojoties, izkusušās iežu masas tiks ieplūdinātas ūdeņos, liekot tiem vārīties, izmetot gaisā zemi un akmeņus. Notiks lielas zemestrīces, un daudz cilvēku aizies bojā. — 7BC, 946. (1907)