Saņēmis Dieva lāstu, Kains aizgāja no sava tēva mājām. Sākumā viņš
izvēlējās zemkopja darbu un šajā laikā dibināja pilsētu, ko nosauca sava
vecākā dēla vārdā. (1. Moz. 4:17) Viņš bija atstājis Dieva klātbūtni un
atmetis apsolījumus par atjaunoto Ēdeni, lai meklētu sev īpašumus un
prieku ar lāstu apkrautajā zemē. Ar to viņš nostājās tās lielās cilvēku
šķiras priekšgalā, kas pielūdz šīs pasaules dievu. — PP, 81. (1890)
Kādu laiku Noas pēcnācēji turpināja dzīvot kalnos, kur bija nosēdies
šķirsts. Viņu skaitam pieaugot, atkrišana izsauca šķiršanos. Tos, kas
vēlējās aizmirst Radītāju un noraidīja Viņa likumu ierobežojumus,
pastāvīgi apgrūtināja viņu biedru dievbijīgais dzīvesveids un mācības,
tādēļ tie nolēma aiziet no Dieva pielūdzējiem. Viņi pārvietojās uz
Sineāra līdzenumiem pie Eifratas upes. Tos pievilka apkārtnes skaistums
un zemes auglīgums, un viņi nolēma tur apmesties uz dzīvi. [110]
Šeit tie apņēmās uzcelt pilsētu un tik augstu torni, kas visiem radītu izbrīnu. — PP, 118., 119. (1890)