„Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: „Tiešām es atzīstu, ka Dievs
neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas Viņu
bīstas un taisnīgi dzīvo” Apustuļu darbi 10:34-35.
Kristus neatzīst nekādu šķiru vai tautību atšķirību. Viņš patur Sev
dievišķu un nevienam neatdodamu priekštiesību strādāt saskaņā ar Savu
spēku un patiku. Mūsu līdzcietīgais Pestītājs darbojas visu šķiru vidū.
Kad caur uzplēsto jumtu pie Viņa kājām nolaida paralizēto vīru, Viņš
redzēja tā nelaimi un ciešanas, un tūlīt izlietoja Savu spēku kā grēkus
piedodošs Pestītājs: „Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti”
(Mat. 9:2).
Tanī reizē daži rakstu mācītāji paši pie sevis sacīja: „Ko šis tā
runā? Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot, kā vienīgi Dievs?”
(Marka 2:7). Cik pārsteigti tie jutās, kad viņu neizteiktās domas tiem
tika atklātas: „Kam jūs tā domājat savās sirdīs?”, jautāja Jēzus, „Kas
ir vieglāki: Vai sacīt uz triekas ķerto: grēki tev ir piedoti, vai
sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka
Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” Viņš saka uz triekas ķerto: „Es
tev saku: celies. Ņem savu gultu un ej mājās” (8.-11. p.).
Kristus mainīja grēcinieka stāvokli Dieva priekšā, atbrīvodams
dvēseli no tās apslēptās vainas. Neprātīgais bagātnieks nomira savā
lielajā bagātībā, bet bezpalīdzīgais grēcinieks, aiznests pie Kristus,
parādīja ticību Kristus spējām viņu dziedināt, un nepievīlās. Vispirms
tika dziedināts slimais gars, un tad Lielais Ārsts dziedināja arī viņa
miesas kaiti.
Tā Kristus vilka ļaudis pie Sevis. Viņš citu cilvēku saprātam atvēra
visskaistākās patiesības. Atziņas, ko Viņš nāca pasniegt, bija
evaņģēlijs visā tā pilnībā un spēkā. Grēku Nesējs redz visas šausmas, ko
grēks uzkrāvis cilvēkam, un Viņš nāca pasaulē ar atbrīvošanas vēsti.
Kas ir kristietība? Dieva ierocis grēcinieku atgriešanai. Jēzus
sauks pie atbildības visus, kas Viņam nav pakļāvušies, kurš savā dzīvē
neatklāj Golgatas krusta iespaidu. Tiem, kurus Viņš atpirka ar Savu nāvi
Golgatā, Kristus ir jāpaaugstina. – Manuskripts 56. 1899. g. 7. aprīlī.
„Sekošana Kristum”.
[107]