„Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm,
kad viņš tevi klausa, tad tu savu brāli esi mantojis” Mateja 18:15.
Ejot pie cilvēka, kas pēc jūsu domām pielaidis kļūdu, uzmanieties,
ka jūs ar viņu runājiet lēnprātīgā un pazemīgā garā, jo cilvēka dusmas
nedara Dieva taisnību. Maldošais nav paceļams citādā veidā, kā vien
lēnprātīgā garā, laipnībā un saudzīgā mīlestībā. Uzmaniet savas
runāšanas veidu! Sejas izteiksmē, kustībās un balss tonī izvairieties no
visa, kam varētu būt lepnuma vai pašapmierinātības piegarša. Sargieties
no vārdiem un skatieniem, kas izceltu jūs un jūsu labumu un taisnīgumu
nostatītu pretstatā viņu kļūdām! Turieties tālu no otra neievērošanas,
nicināšanas vai pavēles toņa pielietošanas pret viņu. Rūpīgi
izvairieties no dusmu atklāšanas un, kaut jūsu vārdiem jābūt skaidriem,
tomēr tie nedrīkst būt pārmetoši, apvainojoši un aizrautīgi, bet tikai
mīļi un sirsnīgi.
Vairāk par visu sargieties no vismazākās naida vai ļaunuma
izpausmes, kā arī no rūgtuma un skarbuma. No mīlošas sirds neplūdīs
nekas cits, kā vien mīļi un laipni vārdi. Tomēr visi šie dārgie augļi
nedrīkst aizkavēt jūs runāt visnopietnākā un svinīgākā veidā, it kā uz
jums raudzītos Dieva eņģeļi, un jūs rīkotos, ņemot vērā nākošo tiesas
dienu.
Nekad neaizmirstiet, ka rājiena panākumi lielā mērā atkarīgi no
gara, kādā tas izteikts! Neatstājiet neizmantotu nopietnu lūgšanas
iespēju, lai jūsu prāts būtu pazemīgs, un Dieva eņģeļi varētu darboties
pie sirdīm, kas jūsu priekšā, kuras jūs cenšaties aizsniegt, un ar
Debesu ietekmi padarītu tās tik jūtīgas, ka jūsu pūlēm būtu vēlamie
panākumi. Ja panākts kaut kas labs, godu nepierakstiet sev. Paaugstināt
vajadzētu vienīgi Dievu. Vienīgi Dievs visu ir darījis…
Visas mūsu pūles glābt maldošos var būt veltīgas. Viņi jums var
atmaksāt labu ar ļaunu, Viņi var tikt saniknoti, bet ne pārliecināti. Ko
darīt tad, ja viņi neklausa labajiem priekšlikumiem un turpina iet
tālāk savu iesākto, nepareizo ceļu? Tā būs bieži. Reizēm pat
vissaudzīgākajiem un maigākiem rājieniem nebūs vēlamo rezultātu. Tādā
gadījumā svētības, kuras jūs novēlējāt citiem, kuras saņemamas ar
pareizu rīcību, atgriezīsies jūsu pašu klēpī. Ja maldošais turpina
grēkot, izturieties pret viņu laipni, un nododiet viņu jūsu Debesu
Tēvam. – Vēstule 30. 1868. g. 6. aprīlī, brālim un māsai Rodžersiem
(Rogers).
[106]